«Nav iespējams dzīvot. Nāk, durstās havajā, kur arī bērni iet. Nometīs šļirci, kas to zin, kas viņam par slimību,» šokēta ir L. Kupriņenko. Tikmēr neviens atbildēt par īpašumā notiekošo īsti negrib. Nesen izveidotā darba grupa, kurai jālemj, ko darīt ar mājas lielo 59 260 latu parādu, mēneša laikā pat nav sanākusi uz pirmo sēdi.
«No cietuma atbrīvotie, bezpajumtnieki, vispār smags kontingents, kas arī nosaka visu noskaņojumu,» saka Valsts policijas pārstāve Sigita Pildava, kura dzīvojamo māju raksturo kā «ne no vieglajām». Tur šogad fiksēti jau 32 dažādi notikumi, pamatā konflikti, ģimenes strīdi, narkotiku lietošana, miesas bojājumu nodarīšana.
Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes priekšniece Ārija Stabiņa apgalvo, ka savulaik, kad bija «masveida izlikšana no dzīvokļiem», trūcīgās ģimenes ar maziem bērniem un bijušos cietumniekus nebija kur citur izmitināt. Pēdējā laikā gan jauni īrnieki klāt nāk «ārkārtīgi retos gadījumos».
Pirms trim gadiem māja nokļuva tiesībsarga redzeslokā. Pēc tā
iebildēm pašvaldība ieguldīja 33 523 latus sanitārā un tehniskā
stāvokļa uzlabošanā. Taču nu jau atkal prasās pēc remonta. Atjaunot
darbā dežurantu, ko atlaida pagājušā gada sākumā, kad bankrotēja
pirmā stāva frizētava, par kuras nomas maksu tas tika algots, namu
pārvalde nevarot atļauties un sūta pie domes. Taču Ā. Stabiņa
uzskata, ka izdemolētās telpas jāpieskata apsaimniekotājam. «Tur ir
brīva piekļūšana jebkuram no ielas un jebkurš var koplietošanas
telpās sildīties vai darbināt plītiņas, bet maksu par apkuri un
elektrību sadala tikai uz deklarētajiem,» viņa skaidro. Laikrakstam kāda no iedzīvotājām sūdzās, ka mēnesī par elektrību jāmaksā pat 50 lati, ko nevar atļauties.