Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā -2 °C
Daļēji saulains
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Rīdzinieki izvēlas

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
dusmas
d
"okupāciajas sekas un muļķi izvēlas"- ta verēs nosauk šīs vēlēšanas.
Help
H
Cilveki aizejiet nobalsojiet par SCP un Loskutovu lai pārvar barjeru! Tas tak nonsens TB/LNNK ja būs atkal domē ar Birkirm,Batjkām kuri varēs Loskutovam ieņirgt ģīmī!
lidosta
l
Es ar balsoju par Ameriku- nopirku uz turieni biļeti.
karma
k
nupat izskatās ka gudrie vēlētāji paši sev būs uzvilkuši riktīgo karmu virs galvas... kā saka, kas augšā tas apakšā. būs vēl trakāk, nekādu ilūziju!
x
x
vispaar vinsh uzbreeca gvk (kursh par to izskatiijaas ljoti apmierinaats). ar jaunupu birks un aargalis njeemaas.
alnis
a
Nu, pēdējās dienās gan Krrrrrrrrrrrrrrrrrrrrristovskis bija tas, kas, laikam jau jūtot sviluma smaku, sevišķi uzskatāmi demonstrēja savu neaudzinātību.
Parastais
P
Nobalsoju abās vēlēšanās par SCP. Krustiņi tika Loskutovam un Liepiņam, taču arī kādu nācās nostrīpot...sirdsapziņa lika.
ululiņš
u
Domburs ļoti pareizi darīja, ļaujot Šloseram atklāti demonstrēt savu neaudzinātību un rupjību. Pēc viņa uzbrēciena Jaunupam, šķiet, jebkuram kļuva skaidrs: labāk mēris nekā Šlosers - Rigas mērs.
a
a
Tikko biju vēlēt. Abās vēlēšanās nobalsoju par SCP. Rīgā ieliku krustiņu Loskutovam un Liepiņam, Eiropā - Andrejevam.
Politiskaa atbildiba
P
Visi , kas balso par Argali, balso par Kalviti un Skeli, jo balso par Tautas partiju.Vel pietiekosi laikam Tautas partija nav mus apzagusi, ka mulka tauta iet un atkal atdod balsis par to. Kads gan jus esiet aunu bars! Man kauns par sadu tautu.
Alfrēds
A
Pats foršākais šajā aģitācijas rakstā ir fakts, ka pirmais intervētais - Nils, liekas, ir slavenās Čigānes vīrs un/vai bērna/u tēvs. Un šo Diena pasnidz kā "nejauši" izvēlētu viedokli iz tautas?
kukuļdevējs
k
LPP sludina, ka tā savā darbībā balstās uz kristīgām pamatvērtībām. Jau visā sabiedrībā ir izplatījušās ziņas par to, ka dažās baznīcās ir parādījušies LPP priekšvēlēšanu aģitācijas materiāli, tāpēc mums ir svarīgi saprast, kas ir LPP, kādi ir tās mērķi? Rūpīgāk izvērtējot, mēs redzam, ka šos mērķus netieši ilustrē šī iepriekš minētā vēstule kontekstā ar pārējām sabiedriskajām norisēm un arī, LPP agrākajām aktivitātēm. Jāņa Šmita vēstule rakstīta emocionālā stilā, kas pats par sevi vājina tās argumentācijas spēku. Tajā ir pretrunas, neprecīzas un nepamatotas atsaukšanās uz likumu normām, kas varētu liecināt par autora neprasmi pareizi argumentēt savu viedokli. Tomēr šoreiz pievēršos tikai tai vēstules daļai, kas liek apšaubīt tās autora patiesos nolūkus, daļai, kur, it kā aizstāvot ģimeniskas vērtības, ir minēts Satversmes 110. pants. Satversmes 110. panta pirmajā daļā rakstīts: „Valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības”. Savukārt, Jānis Šmits citējot Satversmi raksta: „Valsts aizsargā un atbalsta laulību, ģimeni, vecāku un bērna tiesības". Te mēs skaidri redzam, ka Šmits savā vēstulē precīzi citē Satversmes 110. pantu, izņemdams no tā būtisko daļu, kas ir svarīga homoseksuālisma jautājumā – laulības definīciju. Šmits vēstulē izvairās pieminēt, ka laulība ir savienība starp vīrieti un sievieti. Bez šīs definīcijas, kā tas ir Šmita vēstulē, uz šo Satversmes pantu varētu atsaukties arī homoseksuāļi, kuru organizācijas homoseksuālai kopdzīvei vēlas panākt ģimenēm līdzīgu statusu. Tātad, homoseksuāļu organizācijām šāda vēstule ir pat izdevīga, jo tās to var izmantot kā pierādījumu autora nekompetencei. Līdz ar to, tām ir daudz vieglāk vērsties arī pret visiem citiem tradicionālo pamatvērtību aizstāvjiem. Varētu aizbildināties, ka Šmita vēstule liecina par tās autora nekompetenci un neprofesionalitāti, taču tūliņ rodas jautājums, kāpēc viņš precīzi, vārds vārdā citējis Satversmes panta daļu, izņemdams laulības definīciju? Tātad, viņš šo pantu ir lasījis. Atbildību pastiprina arī apstāklis, ka par šā panta iekļaušanu Satversmē savulaik uzstājās tieši LPP pārstāvji. No iepriekš minētā var izdarīt secinājumu – LPP mērķis nav pārtraukt vai ierobežot homoseksuāļu darbību. LPP tos izmanto savai priekšvēlēšanu aģitācijai, kā arī politisku un dažādu citu mahināciju maskēšanai. Tieši tāpēc pat Satversmes pants tiek izmantots maigākā, homoseksuāļu aktivitātēm nekaitīgākā formā. To, ka homoseksuāļu aktivitātes Latvijā ir izdevīgas dažiem, it kā tradicionālas ģimenes vērtības aizstāvošiem spēkiem, netieši apstiprina arī tas, ka pirms vairāk, nekā diviem gadiem parādījās līdzīgas kvalitātes anonīma „skolotāju vēstule”, zem kuras baznīcās tika vākti paraksti. Tā sauktā „skolotāju vēstule” parādījās tieši laikā, kad Saeimā notika debates par Abrenes apriņķa atdošanu Krievijai. Šajā, it kā skolotāju vēstulē, tāpat, kā Šmita vēstulē, bija precīzi citēts Satversmes 110. pants, izņemot no tā laulības definīciju. Tā bija sarakstīta tādā pašā vājā stilā. Rodas jautājums, kāpēc šīs, manis uzrādītās kvalitātes nav jau agrāk uzrādījušas tās partijas, kuras ir opozīcijā LPP? Tas taču būtu trieciens LPP prestižam. Tam mēs izskaidrojumu varam atrast, ja pavērtējam, kādā situācijā šobrīd atrodas Baznīca, kāda ir tās reakcija uz sabiedriskajiem procesiem. Partijām ir izdevīgi, ka Baznīca iesaistās dažādās, no malas piespēlētās, apšaubāmās akcijās, jo tādā veidā tā kā institūcija zaudē sabiedrības morālā orientiera statusu. Šodien daudz nākas dzirdēt par kristiešu pienākumu būt aktīviem sabiedrisko procesu dalībniekiem. Tomēr mums jāprot nošķirt impulsīva, nepārdomāta rīcība no rīcības, kas balstīta mūsu sirdsapziņā un veselajā saprātā. Nekur, ne Svētajos Rakstos, ne Baznīcas tēvu mācībā, ne arī kādos citos Baznīcas dokumentos mēs neatradīsim aicinājumus bez izvērtēšanas ticēt saukļiem, ignorēt sabiedrības patiesās vajadzības un iesaistīties apšaubāmās kampaņās. Pats Jēzus mūs aicina uzmanīties no viltus praviešiem. Vai šis nav tas gadījums? Šis vienlaicīgi ir gan intelektuālas, gan morālas dabas jautājums. Šajā gadījumā mums ir iespējams izvērtēt, gan solītāju darbus, gan viņu apgalvojumu patiesumu, gan viņu rīcības iespējamās sekas. Dievs mums ir devis gan sirdsapziņu, gan veselo saprātu. Šoreiz mums nav pamata atsaukties uz nezināšanu un nezināšana mūs neatbrīvo no atbildības. Mums ir dota iespēja zināt. Ir tikai jāvēlas zināt patiesību un rīkoties atbilstoši savai sirdsapziņai. Nevēršamies pret LPP kādu īpašu antipātiju dēļ. Bez LPP ir arī daudz citu politisku krāpnieku. Taču LPP aktivitātes nodara vislielāko postu tieši Baznīcai. LPP kristiešus cenšas iesaistīt neefektīvā darbībā. Šādā veidā tiek maldināta arī pārējā sabiedrība, tiek vairoti daudzu cilvēku aizspriedumi pret Baznīcu. radiovaticana.org Aigars Brikmanis, Vatikāna Radio, Rīga
Frenks
F
He he AnntišleserDiena veica aptauju un viens teica, ka par Šleseru nebalsos....Nožēlojams raksts :)
XXX
X
Dombrovskis un JL šajā valdībā darbojas ar sasietām rokām. Diemžēl.
XXX
X
Asterix 12:59 Vienīgā partija, kas, objektīvi izvērtējot šā brīža apstākļus, var patraucēt SC pārņemt varu Rīgā (viss jau būtu ar Ušakova kungu labi, bet tomēr SC ir piedalījusies Rīgas pārvaldīšanā jau krietnu laiku...) ir partija JL. Nedz SCP, nedz PS nespēs pārspēt SC, par VL vispār nerunāsim, ... ============== Piekrītu par 300%!!! Par JL sarakstiem nobalsoju gan RD, gan Eiropas parlamenta vēlēšanās. Skatoties pēdējo dienu debates, man nav vairs iebildumu pret Jaunupu, tāpēc neizsv'troju viņu. Lai Dievs dod, ka JL iegūst pietiekami daudz deputātu vietu, lai lai varētu vadīt RD neupurējot savus politiskos principus un ideālus!!! Par Raivi Dzintaru. Lai arī nekad neesmu domājusi balsot par VL, man dziļi simpātiski ir Raivja Dzintara nacionālie un politiskie uzskati, un, galvenais, es viņam ticu.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas