Savukārt līdz šā gada beigām Brīvības ielā 49/53 sāks darboties arī informācijas centrs, kurā pēc padoma energoefektivitātes jautājumos varēs vērsties jebkurš iedzīvotājs, Dienai stāsta REA direktore Maija Rubīna. Viņa uzsver, ka galvenais aģentūras mērķis ir ne tikai panākt, lai iedzīvotāji būtu informēti, bet arī, lai viņiem reāli būtu iespēja iesaistīties procesā.Viens no pašvaldības izveidotās Enerģētikas aģentūras uzdevumiem būs skaidrot, ko darīt, lai rēķini par enerģiju kļūtu mazāki
Rīgas enerģētikas aģentūra. Plānotie uzdevumi:
Avots: Rīgas enerģētikas aģentūra
- Ilgtermiņa koncepciju un programmu izstrāde, ieviešana, uzraudzība
- Līdzekļu piesaiste projektiem no dažādiem nacionāliem un starptautiskiem investīciju fondiem
- Ēku energosertificēšanas un energoauditu organizēšana
- Sabiedrības informēšana, padomdošana un apmācība
- Mazo apkures katlu un gaisa kondicionēšanas sistēmu uzskaite un uzraudzība
Ar ES atbalstu
REA izveidoja Rīgas dome ar Eiropas Savienības (ES) finansiālu atbalstu. Viens no tās dibināšanas iemesliem ir nepieciešamība Latvijā pārņemt Eiropas Energoefektivitātes direktīvu. Triju gadu darbībai no ES tā saņēmusi 200 000 eiro. Tikpat daudz dod galvaspilsētas pašvaldība. Plānots, ka no vasaras vidus aģentūrā strādās pieci darbinieki.
"Mēs sagaidām māju renovācijas "bumu". Jāraugās, lai tas notiktu pareizi. Tieši šā iemesla dēļ liela nozīme būs neitrālam vērtētājam," skaidro M.Rubīna, uzsverot, ka viena no REA darbības jomām arī būs objektīvi izvērtēt un komentēt uzņēmumu piedāvājumus energoefektivitātes jomā, lai palīdzētu iedzīvotājiem izvēlēties sev piemērotāko.
Enerģētika būs modē
Diena jau rakstīja, ka valsts 2007.—2010.gadā paredzējusi 224 000 latu energoauditu veikšanai ēkās, bet ēku renovācijām — 6 529 000 latu. Kā stāsta M.Rubīna, REA iedzīvotājiem palīdzēs apgūt šos līdzekļus. REA iecerējusi slēgt arī sadarbības līgumu ar Ekonomikas ministrijas pakļautībā esošo Mājokļu aģentūru, kura ir par energoefektivitāti atbildīgā valsts institūcija.
Viens no šķēršļiem līdz šim bijis nepieciešamība renovācijai piekrist visiem daudzdzīvokļu nama iedzīvotājiem, taču, ja mājā ir maznodrošināti iedzīvotāji, kuri nav gatavi atvēlēt papildu līdzekļus šim nolūkam, rodas grūtības. Tādēļ M.Rubīna atbalsta priekšlikumu, ka maznodrošināto iedzīvotāju finansiālo līdzdalību renovēšanā varētu segt pašvaldības. REA esot gatava nākt klajā arī ar citiem priekšlikumiem likumu izmaiņām, kas veicinātu energoefektivitātes pasākumus.
Viens no lielākajiem REA darbiem būs sagatavot arī Rīgas Energoefektivitātes ilgtermiņa programmu. Patlaban izstrādāta Rīgas siltumapgādes koncepcija, par kuras ieviešanu REA uzņēmusies atbildību.
Daudz projektu
Vērtējot enerģijas taupīšanas potenciālu Rīgā, M.Rubīna lēš, ka tas ir milzīgs. Valsts noteikusi, ka 10—15 gados sasniedzamais mērķis ir pazemināt enerģijas patēriņu uz vienu kvadrātmetru gadā no 231 kilovatstundām uz 150 kilovatstundām. "Prakse rāda, ka iespējams iet vēl tālāk — līdz 70—80 kilovatstundām," apgalvo M.Rubīna.
Izmantos zemes siltumu
Viens no pilotprojektiem, kuram patlaban tiek meklēts finansējums, ir daudzdzīvokļu ēka un bērnudārzs Juglā, kura apsildīšanai iecerēts izmantot zemes dzīļu siltumu. Tajā enerģijas patēriņš būs vēl mazāks — tikai 12,5—15 kilovatstundas uz kvadrātmetru gadā.
Darbs sākts arī pie finansējuma piesaistes citiem projektiem, piemēram, pie dūmgāžu siltuma kondensācijas iekārtu ierīkošanas katlu mājās. Kā skaidro M.Rubīna, dedzinot kādu kurināmo, atkarībā no tā mitruma pakāpes gaisā iziet arī tvaiks, kura siltumu ar īpašām iekārtām būtu iespējams savākt, iegūstot papildu siltumenerģiju — gāzei tie būtu papildus 10%, šķeldai — 30—40%.
Padomā esot arī vairāki citi projekti, no kuriem daļa saistīta ar sabiedrības informēšanas kampaņām, semināriem, informatīvo materiālu izdošanu.
REA sevi aktīvi piesaka arī dažādi enerģētikas uzņēmumi, kas vēlas
darboties energoefektivitātes jomā. Idejas esot vien par otru
interesantāka — saules siltumu absorbējošas sienas, ierīces zemes
siltuma izmantošanai utt.
Viedokļi: Ko dos jaunā aģentūra
Gunta Šlihta, Fizikālās enerģētikas institūta direktora vietniece
Līdz šim Latvija bija vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kur vispār nebija nekādas enerģētikas aģentūras — ne valsts līmenī, ne lokālā līmenī. Tas noteikti ir vajadzīgs projekts. Enerģētikas aģentūra ir viena no institūcijām, kas rūpējas par energoefektivitātes pasākumu ieviešanu dzīvē. Ir valdības lēmumi, likumi, bet iedzīvotāji ar savām reālajām problēmām dzīvo kaut kur paši par sevi. Rīgas Enerģētikas aģentūra būs kā vidutājs, kas veidos sadarbību gan ar iedzīvotājiem, gan citām institūcijām.
Ilmārs Vamzis, DnB Nord bankas Pārdošanas vadības pārvaldes vadītājs
Jautājums par renovācijas veikšanu ir sevišķi aktuāls, lai saglabātu esošo dzīvojamo fondu, paildzinātu tā dzīves ilgumu, kā arī tikpat svarīgi — samazinātu iedzīvotāju maksājumus par siltumenerģiju un citiem komunālajiem maksājumiem. Dzīvokļu īpašniekiem trūkst informācijas par to, kādas ir viņu tiesības, pienākumi un funkcijas, kā arī par to, kādai ir jābūt labai ēkai un kādas ir renovācijas izmaksas. Tāpēc šobrīd svarīga jebkura aktivitāte, kas veicinātu renovāciju un iedzīvotāju informēšanu par renovācijas lietderību, iespējām un katras mājsaimniecības izdevumiem.