Laika ziņas
Šodien
Migla

Rīgā kritiskā stāvoklī ir 25% parku teritoriju

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta speciālisti, veicot inventarizāciju, konstatējuši, ka kritiskā stāvoklī ir 25% jeb aptuveni 30 galvaspilsētas parku teritorijas, un remontdarbus tajos nepieciešams veikt tuvākā gada vai divu laikā, aģentūra LETA noskaidroja pašvaldībā.

Šī gada maijā Rīgas domes vadība Mājokļu un vides departamentam uzdeva veikt visu pilsētas parku inventarizāciju ar mērķi noteikt to tehnisko stāvokli un nepieciešamos uzlabojumus. Kopumā apsekoti un novērtēti infrastruktūras elementi 116 teritorijās, kas kopumā aizņem aptuveni 311 hektārus.

Apkopojot apsekošanas rezultātus, departaments uzskata, ka steidzamākie nepieciešamie darbi infrastruktūras atjaunošanai un uzlabošanai ir Esplanādes celiņu atjaunošana, Dzegužkalna kāpņu un atbalsta sienas gar Daugavgrīvas ielu atjaunošana, Arkādijas parka Mārupītes krastu stiprināšana un celiņu atjaunošana, Pļavnieku parka celiņu atjaunošana un Sarkandaugavas parka celiņa gar Sarkandaugavas ielu atjaunošana.

Apsekošanā vizuāli tika vērtēti celiņu segumi, kāpnes, atbalsta sienas, veloceliņi, soliņi, atkritumu urnas, norobežojošie labiekārtojuma elementi, ūdenstilpju aizauguma pakāpe, erozija, bērnu rotaļu laukumi un citas lietas.

Pēc vizuāli nosakāmā tehniskā stāvokļa elementi tika iedalīti piecās grupās. A grupā iekļauto teritoriju stāvoklis vērtējams kā neapmierinošs, jo tas atrodas avārijas vai pirmsavārijas stāvoklī un remontdarbi jāplāno tuvākā gada vai divu laikā. B grupā iekļautajām teritorijām remontdarbi nepieciešami divu līdz trīs gadu laikā, bet C - trīs līdz piecu gadu laikā. Divās grupās iedalīti arī parki, kuros nesen veikti remontdarbi, kā arī tie, kuri ir apmierinošā stāvoklī.

Vienā parkā vai skvērā infrastruktūras elementiem vai to daļām gan varēja būt vairāki vērtējumi. "Piemēram, Arkādijas parkā pēdējos gados ir atjaunoti atsevišķi celiņi, bet joprojām viena daļa celiņu ir avārijas stāvoklī," skaidroja pašvaldībā.

Pārsvarā A kategorijā iekļautajās teritorijās jāveic gājēju celiņu atjaunošana vai izbūvēšana, kāpņu, atbalsta sienu atjaunošana, ūdenstilpju krastu stiprināšana, nogāžu stiprināšana un apgaismojuma ierīkošana. Kopumā šajā kategorijā iekļauti 25% apsekoto teritoriju.

A prioritāte gājēju celiņu atjaunošanai vai izbūvei noteikta aptuveni 30 teritorijām - Esplanādē, Alberta laukumā, Pēterbaznīcas skvērā, Pļavnieku parkā, Krišjāņa Valdemāra un Šarlotes ielas skvērā un citur. A prioritāte kāpņu atjaunošanai noteikta Dzegužkalnā, Ebreju kapos, Gogoļa-Strūgu ielas skvērā, Bastejkalnā, skvērā pie Zunda kanāla un Arkādijas parkā. A prioritāte atbalsta sienu atjaunošanai noteikta Dzegužkalnā, Alberta laukumā, Arkādijas parkā, skvērā Slokas un Pulka ielas stūrī. Savukārt A prioritāte ūdenstilpju krastu stiprināšanai noteikta Arkādijas parkā, Māras dīķa apstādījumos, Kronvalda parkā un Nordeķu parkā.

A prioritāte nogāžu stiprināšanai noteikta Dzegužkalnā, Kronvalda parkā un Arkādijas parkā, bet apgaismojumu primāri nepieciešams ierīkot Nordeķu parkā, Ēbelmuižas parkā un Arkādijas parka neapgaismotajā daļā.

Apmierinošā stāvoklī atrodas Herdera laukums, Sadovņikova ielas skvērs, Spilves skvērs, Anniņmuižas un Vecumnieku ielas skvērs, Bāriņu- Smiļģa iela skvērs un vēl vairāki desmiti skvēru.

Lai nodrošinātu plānveidīgu un nepārtrauktu infrastruktūras atjaunošanu, departaments ir sagatavojis pieprasījumu jaunas budžeta programmas "Publisko apstādījumu infrastruktūras uzturēšana un atjaunošana" izveidei 2020.gadā.

Ja līdzekļi tiks piešķirti, pirmkārt, tiks uzsākta Esplanādes celiņu atjaunošana. Cik kopumā naudas būtu nepieciešams visu remontdarbu veikšanai departamentā gan neatklāja, norādot, ka par to tiks diskutēts lemjot par nākamā gada budžetu. 

Top komentāri

realitāte
r
Tikai deģenerātu "vadība" spēj tā nolaist pilsētu.
VVZ
V
Parkos lielākās problēmas nav infrastruktūra, bet sapuvušie koki, kuri vēja (nerunājot par vētrām!) gadījumos var uzgāzties un galvas un kādu nosist vai sakropļot. Tā saucamie "arboristi" tam nekādu vērību nepiegriež- tie ir kā ar pirkstu taisīti un lāga nesaprot bīstamību, un ir vēl viena plānprātiņu suga- tā saucamie "vides draugi", kuri pat praulus neatļauj nozāģēt. Vārdu sakot, vēja laikā neejiet uz Rīgas parkiem- tas var maksāt jums dzīvību!
nu
n
mg laikam arborists:). Liepas un citi koki kalst tāpēc, ka ziemā ber sāli, ķīmiju, vasarās pietrūkst mitruma, īpaši pēdējās. Koki, kuriem vasaras beigās paliek sausas lapas, atdzīvojas pēc rudens, ziemas nokrišņiem. Ārzemēs arī ielas mazgā, ne tikai laista, mēslo apstādījumus. Pat padomijā bija ielu laistāmās mašīnas, laistīja arī apstādījumus.Liepas stādīja tāpēc, ka tās bija visizturīgākās pilsētas apstākļos, labi adaptējās Rīgas plūstošajās smiltīs, raksturīgas Latvijas ainavai un vasarās smaržoja, pārmācot benzīna tvanu, sakarsuša asfalta, betona izgarojumus, kļūstot par Rīgai raksturīgu iezīmi. Vecie koki ir izturīgāki, jo saknes dziļākas - mazāk ķīmijas, vairāk mitruma. Skaidrs, ka apstādījumi, parki ir jāplāno un jākopj, nevis tupi pelnot naudu uz jaunu koku iebakstīšanu vai veco izzāģēšanu. Vissamocītākais parks ir Vērmanes parks, ja, protams, patīk pēc iespējas vairāk ar betona bruģi noklāta zeme, un tajā iebāztā auto stāvvieta, tad cita lieta.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas