Par to, ka Rīgā ir vajadzīgs cilvēks, kas varētu stratēģiski plānot pilsētas apstādījumus, runāts jau divus trīs gadus, kad pašvaldībā sāka izstrādāt apstādījumu pārvaldības koncepciju, kas paredzēja apstādījumu un zaļumu plānošanu, ierīkošanu un apsaimniekošanu, kā arī rīcības plānu koncepcijas ieviešanai. Tomēr dokumenta apstiprināšana iestrēga un tikai pirms pāris nedēļām vides komiteja atbalstīja jaunas darba grupas izveidi, kurai līdz jūlijam tas būs jāpabeidz. Koncepcijā tad arī būšot noteikta ainavu arhitekta nepieciešamība. To, kādi būs viņa pienākumi, patlaban formulē trīs pilsētas attīstības departamentā jau strādājošie ainavu arhitekti, kas tiek piesaistīti pie būvniecības ieceru izvērtēšanas, taču nenodarbojas ar kopējas koncepcijas radīšanu.
Diena jau gada sākumā rakstīja, ka, neraugoties uz domes vadības un speciālistu aicinājumu atjaunot galvenā dārznieka amatu (vēl nebija skaidrs vajadzīgs dārznieks vai ainavu arhitekts — red.), atbildīgā vides departamenta direktors Askolds Kļaviņs (LZP) paziņoja, ka konkursu nerīkos, jo, viņaprāt, tam nebūs rezultāta. Viņš vien aicināja potenciālos zaļumu pārraugus vispirms sevi pierādīt ar darbiem, pabeidzot koncepciju, un tad runāt tālāk. Speciālisti gan norādīja, ka tā pie rezultāta netikšot.
"Nu Askoldam ir tas piegājiens tāds dīvains," saka D.Īvāns, uzsvērdams, ka tagad būšot gan koncepcija, gan amata apraksts un viņam nekas neatlikšot kā šādu cilvēku meklēt. Vēl gan neesot zināms, vai tiks rīkots konkurss vai izvēle tiks izdarīta starp vairākiem uzaicinātajiem speciālistiem.