Rīga nodos privatizācijai savus graustus

Par to, ka interese iegūt šos nekustamos īpašumus no investoriem būs, pašvaldība nešaubās. Šobrīd domes iestādēm uzdots sagatavot sarakstu ar ēkām, kuras ir visbēdīgākā stāvoklī un būtu jānodod izsolei pirmās. Domes īpašumu un privatizācijas lietu komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks (LPP/LC) neuzskata, ka kādam būtu jāuzņemas atbildība par to, ka pašvaldība līdz šim nav spējusi parūpēties par saviem namiem, kādēļ jāpārdod tie tagad: "Tas ir padomju mantojums, un līdzekļu daudzums tā uzturēšanai pašvaldībai ir tāds, kāds tas ir." Domei šobrīd pieder 43 grausti. No tiem lielāko daļu paredzēts pārdot ar nosacījumu, ka jaunajam īpašniekam tie jānojauc. 90% no tiem ir neapdzīvotas dzīvojamās mājas, kur tomēr daži dzīvokļi ir privatizēti. To īpašniekiem piedāvās kompensācijas. "Tie, kas nav arhitektūras pieminekļi, visi ir nojaucami," uzskata A.Ameriks. Trešdaļu graustu Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) atzinusi par kultūras pieminekļiem. Tos jaunajiem īpašniekiem pašvaldība uzdos nevis nojaukt, bet — atjaunot. Viens no pirmajiem, kas tiks izsolīts ir vairākkārt degusī vēsturiskā Zaļā skola Martas Rinkas ielā 13. 1900.gadā tur tika atklāts pirmais Rīgas bērnudārzs, Zaļā skola ir pieminēta arī vairāku ievērojamu latviešu rakstnieku darbos. Pēdējos gadus tā netika apsaimniekota un to regulāri piemeklēja ugunsnelaimes. A.Ameriks piebilst, ka jaunajam īpašniekam tā būs jāatjauno sākotnējā izskatā, un pilsēta atgūs arhitektūras pieminekli, netērējot tā restaurācijai būtiskus naudas līdzekļus. Īpašuma departaments iepriekš bija aprēķinājis, ka tās atjaunošanai būtu nepieciešami 2,2 miljoni latu. A.Ameriks stāsta, ka pilsētai šobrīd šādu resursu nav. Līdzīgs liktenis gaida arī vēsturisko Hamaņa muižu, par kuras nodošanu privatizācijai domnieki lems maijā. Tad būs noslēdzies tiesas process ar pašreizējo muižas nomnieku SIA Mono par līguma laušanu. Līgumu pašvaldība uzteica pēc pērnā gada augustā notikušā ugunsgrēka, kurā iebruka muižas jumts un stipri apdega sienas. Mono aplēses liecina, ka nodegušās Hamaņa muižas restaurācija var izmaksāt līdz 800 000 latu. "Svarīgākais ir nodrošināt, lai šīs ēkas pēc tam izmantotu tādiem mērķiem, kas atbilst sabiedrības interesēm, lai tās būtu pieejamas," uzsver VKPAI vadītājs Juris Dambis. Viņš kopumā domes iniciatīvu pārdot graustus un vēsturiskos atjaunot vērtē atzinīgi, jo Latvijā jau esot vairāki objekti, kas šādā veidā izglābti. Taču, ja arī pašvaldība tiks galā ar saviem graustiem, problēma ar pussabrukušajām mājām nebūs līdz galam atrisināta, jo lielākā daļa tādu pieder privātajiem. Lai savestu kārtībā tos, pilsēta plāno brūkošās mājas atsavināt. Tādēļ šobrīd īpašuma departamentam noslēgts līgums ar juristiem, kas sagatavos likumu un saistošo noteikumu grozījumu paketi par tiesībām atsavināt graustus kā pilsētvidi degradējošus objektus. Tādējādi būs iespējams privātīpašniekiem piederošās mājas atsavināt, samaksājot viņiem par tām kompensācijas, un tie tāpat kā pašvaldībai piederošie pēc tam tiks izsolīti.