Biedrība Šamir no plkst.10 līdz 13 rīkos gājienu no Vecās ebreju kapsētas pa Ludzas, Sadovņikova un Gogoļa ielu līdz sinagogas memoriālam. Tā mērķis ir godināt ebreju-nacisma upuru Latvijā piemiņu. Pasākumā varētu piedalīties ap 500 cilvēku, pieļauj organizatori.
Savukārt Gustava Celmiņa centrs no plkst.12 līdz 14 rīkos Baigā gada atceres pasākumu. Tā laikā plānots gājiens no Okupācijas muzeja uz Brīvības pieminekli. Pieteikti 50 cilvēki.
Apvienības pret nacismu pārstāvis Jānis Kuzins uzskata, ka radikāli noskaņotās biedrības Gustava Celmiņa centrs jeb tā dēvēto pērkoņkrustiešu gājiens par godu nacistiskās Vācijas karaspēka ienākšanai Rīgā 1941.gadā nav pieļaujams, jo šādi "nacionālradikāļu marši" Rīgas centrā grauj Latvijas prestižu starptautiskās sabiedrības acīs. Tāpēc Kuzins ar domubiedriem svētdien no plkst.12 līdz 14 pie Laimas pulksteņa protestēs "pret nacisma atdzimšanu Latvijā".
Iepriekšējos divus gadus lielu policijas ievērību izpelnījās 1.jūlijā plānotie gājieni no Okupācijas muzeja uz Brīvības pieminekli, kurus rīkoja aktīvists Uldis Freimanis, lai pieminētu Baigā gada beigas. Pret tiem lielus iebildumus pauda antifašistu pārstāvji, nodēvējot gājienus par "neonacistu pasākumu". 2010.gadā pašvaldība šāda gājiena rīkošanu aizliedza.
Freimanis lēmumu apstrīdēja Administratīvajā tiesā, norādot, ka pasākuma mērķis ir godināt Latvijas patriotus, kuri cīnījās pret PSRS okupāciju un pirms vācu karaspēka ienākšanas atsevišķās Latvijas vietās atjaunoja Latvijas Republiku. Administratīvā tiesa gājienu atļāva, taču tas tomēr nenotika, jo tā organizatoru Freimani aizturēja Drošības policija un viņš pats uz pasākumu nevarēja ierasties.
2011.gadā kā gājiena mērķis norādīta vēlme pieminēt 70.gadadienu kopš Baigā gada beigām. Tā kā pašvaldības rīcībā nebija informācijas, kas liktu veikt ierobežojošas darbības, akcija tika atļauta. Pasākumā piedalījās aptuveni 40 cilvēku, no kuriem divus policija aizturēja.