"Departamenti joprojām diskutē kā kompetencē ir pilsētas kapsētas, diskutabla ir arī situācija atkritumu apsaimniekošanas jomā, līdzīgi ir ar ūdens apgādi un tīrības nodrošināšanu Rīgas ielās – visi šie jautājumi vienlaikus ir gan Vides, gan Komunālā departamenta pārziņā," norāda J.Dinevičs, kura pārraudzībā ir abas struktūrvienības. Priekšlikums par apvienošanu radies ievērojot situāciju valstī, kad notiek līdzekļu taupīšana un resursu optimizācija.
Jāatgādina, ka pirms dažiem gadiem pašvaldībā tika spriests par vides un attīstības departamentu apvienošanu, taču tagad tas vairs neesot aktuāli. "Tas bija kontekstā ar attīstības plānu. Tagad plāns ir pieņemts, tādēļ manuprāt mērķtiecīgāk ir apvienot vides jomu ar komunālo," uzsver J.Dinevičs.
Pēc sākotnējām aplēsēm apvienojot departamentus liekas varētu kļūt 20-35 štatu vietas un nākamgad budžetā varētu ietaupīt vismaz 400 tūkstošus latu.
Apvienošanas procesā nav paredzēts likvidēt kādu no departamentus pāraugošajām komitejām, norāda J.Dinevičs.
Par racionālu šo ideju uzskata vides komitejas priekšsēdētājs Dainis Īvāns (LSDSP): "Sen jau gaidīju, ka šajā valstī netiks radītas un uzblīdinātas jaunas struktūras, bet apvienotas esošās." Savukārt vislielākie iebildumi pret ieceri līdz šim bijuši diviem vides komitejas locekļiem – Rīgas dārzi un parki direktoram Agnim Kalnkaziņam (TP) un deputātei Maijai Stefanei (PS). "Tas arī ir saprotams, jo Kalnkaziņš ilgstoši strādā šajā struktūrvienībā, bet Stefane vasarā ir pieņemta darbā vides departamentā par projektu vadītāju," saka D.Īvāns.
Pagaidām piesardzīgi ideju vērtē dzīvokļu un komunālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Ivars Gaters (TB/LNNK), jo vēl neesot iepazīstināts ar detaļām. Viņš gan uzskata, ka, "ja ļoti grib, tad visas sfēras var apvienot, taču šajā gadījumā tas izskatās izrauts no konteksta". Viņaprāt, prātīgāk būtu bijis pārskatīt funkcijas visiem departamentiem.