Rīgas domes Juridiskās pārvaldes priekšnieka vietniece Fatma Frīdenberga norādīja, ka likumā "Par pašvaldībām" Rīgas īpašās funkcijas ir definētas jau tagad, tāpēc viņa bija skeptiska par atsevišķa likuma rakstīšanu galvaspilsētai. Tomēr, ja tas tiks darīts, Rīgas likumā prioritāri būtu jāpanāk, ka dalīto funkciju īstenošanai tiek paredzēts finansējums ne tikai no pilsētas, bet arī valsts budžeta.
Pašvaldībai 2005.gadā izdevies panākt, ka likums tiek papildināts ar 17.2 punktu, nosakot, ka galvaspilsēta Rīga papildus visām pašvaldībām noteiktajām funkcijām pastāvīgi veic četras valsts un pašvaldības dalītas atbildības galvaspilsētas funkcijas. Likumā noteikts, ka Rīga sniedz atbalstu centrālo valsts institūciju, ārzemju diplomātisko pārstāvniecību un konsulātu iestāžu, kā arī starptautisko organizāciju darbībai nepieciešamo apstākļu nodrošināšanā, nodrošina ārvalstu delegāciju uzņemšanu un ar to saistīto pašvaldībai piederošo nacionālās reprezentācijas objektu uzturēšanu, piedalās valsts un starptautiskas nozīmes vēstures objektu, nacionālās nozīmes kultūrvēsturisko objektu, kā arī kultūras infrastruktūras uzturēšanā un attīstīšanā un piedalās valsts nozīmes sakaru sistēmu un transporta infrastruktūras uzturēšanā un attīstīšanā.
Atbilstoši likumam pašvaldība nodrošina kārtību diplomātisko pasākumu laikā, kaut tie ir valsts, nevis pašvaldības pasākumi. Tāpat galvaspilsēta rūpējas par ostu un lidostas ceļu uzturēšanu, kas ir ne tikai pašvaldības, bet arī valsts atbildība. Uz galvaspilsētas pleciem pilnībā gulstas arī atbildība par pieminekļiem, kapu kompleksiem un nacionālas nozīmes objektiem, piemēram, Rīgas zooloģisko dārzu, uzskaitīja Frīdenberga. Tomēr tālāk par dalīto funkciju definēšanu likums tā arī nav pavirzījies un galvaspilsētai atbilstošs līdzfinansējums arī nav paredzēts. Tāpēc jaunajā Rīgas likumā pašvaldība vēlas, lai valsts norāda, kā šos pasākumus arī finansēt.
"Šim jautājumam ir jāatrod priekšlikumi un risinājumi. Gribam, lai valsts norāda, kā šos pasākumus finansēt. Nav vajadzīgs izstrādāt likumu likuma pēc, ja tam neseko finansējums. Ja Rīgai netiks izstrādāts atsevišķs finansējuma modelis, liela jēga no šī likuma nebūs," atzina Frīdenberga.
No Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas (VARAM) puses divās Rīgas likuma darba grupas sanāksmēs izskanējušas idejas par Rīgas kā metropoles attīstības plāniem, kā arī nepieciešamību reglamentēt Rīgas pārvaldes struktūru, tomēr pašvaldības speciālisti uzskata, ka tie ir sekundāri jautājumi. Pašvaldībai pašreizējā struktūra netraucē, savukārt jautājumus par to, kuri jautājumi lemjami domē un kurus lēmumus var uzticēt, piemēram, domes departamentiem, ir vienkārši risināmas problēmas.
Frīdenberga norādīja, ka pašvaldības un VARAM veidotā darba grupa par Rīgas likuma izveidi pagaidām sanākusi kopā tikai vienu reizi, kas noticis šā gada februārī. Pašvaldības speciālisti piektdien, 22.martā, nosūtījuši VARAM savus priekšlikumus, bet nākamā tikšanās gaidāma 3.aprīlī plkst.11 ministrijā.
Rīgas likuma izstrādes darba grupu Rīgas domē vada izpilddirektors Juris Radzēvičs (GKR), tajā darbojas domes juristi un visu departamentu pārstāvji.
Kā ziņots, pērn decembrī izveidota VARAM un Rīgas domes darba grupa ar mērķi sākt darbu pie Rīgas likuma izstrādes. Gan vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP), gan arī Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) pēc tikšanās pauda cerību, ka likumprojektu Saeimā varētu iesniegt jau 2013.gada rudenī, savukārt optimistiskākās prognozes par tā pieņemšanu ir 2014.gada sākums.
Amatpersonas gan uzsvēra, ka likuma izstrāde ir laikietilpīgs process - to apliecinot arī citu valstu pieredze, kurās galvaspilsētām ir savs likums.
Likumā iekļaujamo jautājumu spektrs būšot diezgan plašs, tajā skaitā ekonomiskie, transporta, kā arī policijas jautājumi.
Sprūdžs uzsvēra, ka Rīgai savs likums ir nepieciešams, jo tā ir valsts galvaspilsēta, kā arī ietekmīgākais ekonomikas virzītājspēks valstī un reģionā. Taču patlaban ir vairāki iemesli, kas kavē Rīgas tālāku attīstību, un ar šāda likuma palīdzību šīs problēmas tiktu atrisinātas. Šis likums regulēs Rīgas un valsts attiecības.
"Mēs gribam sakārtot rāmi, kur ir Rīgas tiesības un kur ir pienākumi," skaidroja ministrs. Viņš arī piebilda, ka ar šī likuma palīdzību cer panākt, ka neveidojas pozīcijas un opozīcijas attiecības starp valdību un Rīgu, kā tas ir patlaban, bet gan abas institūcijas darbotos iedzīvotāju labā.
Ušakovs uzsvēra, ka patlaban ir daudz jautājumu, kuri būtu jānosaka administratīvajā līmenī, lai izvairītos no liekām diskusijām. Kā piemēru viņš minēja iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījumu - ja likumā būtu noteikta konkrēta attiecība starp procentuālo sadalījumu, tad katra gada beigās par to nebūtu lieku diskusiju.
Ušakovs norādīja, ka jautājumam par Rīgas likumu ir vismaz desmit gadus ilga vēsture un ir pienācis laiks to izstrādāt. Viņš arī uzsvēra, ka šai iniciatīvai nav tiešas saistības ar Rīgas izstāšanos no Latvijas Pašvaldību savienības. To apstiprināja arī Sprūdžs.