Rīgas dome ignorē prokuratūru

RD pilsētas attīstības departamentā norāda, ka noteikumi šajā situācijā neprasa veikt apspriešanu. Par iespējamām nelikumībām saistībā ar būvniecības ieceres Silmaču ielā 1 saskaņošanu daudz tika runāts jau 2006.gadā, kad radās aizdomas par esošās trīsstāvu ēkas nojaukšanas un jaunās ēkas celtniecības saskaņošanas projektu pieņemšanu ar atpakaļejošu datumu. Tolaik uz RD revīzijas komisijas pārbaudes laiku no darba tika atbrīvots toreizējais pilsētas būvvaldes vadītājs Ints Pujāts. Pēc pārbaudes 2006.gada viņu pie amata atbildības aicināja saukt arī Rīgas tiesas apgabala prokuratūra, kā rezultātā viņš no darba aizgāja.Neļāva publiski apspriest Gan 2006.gadā, gan tagad Silmaču ielā 1 iecerēts būvēt jaunu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju. Šajā rajonā, kurš atrodas Rīgas vēsturiskā centra un UNESCO aizsardzības zonā, lielākoties ir trīs līdz četru stāvus augsta apbūve, taču te iecerēts veidot septiņstāvu namu. "Šī būs jau trešā ēka, kas te uzbūvēta un būs augstāka par vēsturisko 30.gadu apbūvi," saka blakus mājā dzīvojošā Jolanta Jansone. Kā Dienai skaidro pilsētas attīstības departamenta sabiedrisko attiecību pārstāve Marija Ābeltiņa, būvvaldes padomes sēdē, skatot būvniecības ieceri Silmaču ielā 1, tika izvērtēts, ka tā būtiski neietekmēs iedzīvotāju sadzīves apstākļus un nesamazinās īpašumu vērtību, tāpēc netika pieprasīts veikt projekta publisko apspriešanu. "Būve nav iekšpagalmā, zemes gabals pieguļ ielai, un ēka turpina jau esošo iedibināto apbūvi. Pašvaldības lēmumus par publisko apspriešanu rīkošanu regulē Būvniecības likuma 12.pants, kurā nav paredzēta norma pieprasīt būvniecības iecerēm piemērot publisko apspriešanu atkarībā no būvē paredzēto izbūvējamo stāvu skaita," skaidro M.Ābeltiņa. Likums paredz, ka pašvaldībai, pirms pieņem lēmumu par būvniecību, jānodrošina paredzētās būves publiska apspriešana, ja tā būtiski pasliktina iedzīvotāju sadzīves apstākļus, samazina nekustamā īpašuma vērtību, ietekmē vidi. Projekts pārtaisīts Iedzīvotājus šāda atbilde neapmierina, jo vēl 2006.gada decembrī, kad aktualizējās jautājums par pirmā projekta varianta saskaņošanu, attsaucoties uz vispārīgajiem būvnoteikumiem, prokuratūra norādīja, ka publiskā apspriešana bija jāizsludina. Tas tāpēc, ka "konkrētais objekts būs septiņu stāvu dzīvojamā ēka ar pazemes autostāvvietu (..), tā ir sabiedriski nozīmīga būve". Tāpat prokuratūra norādījusi, ka "daudzstāvu ēkas būvniecība iekšpagalmā ietekmētu šo iedzīvotāju sadzīves apstākļus tik lielā mērā, ka var uzskatīt, ka ietekeme būtu būtiska". Tagad iedzīvotāji ir neizpratnē, kam lai tic, ja RD ignorē pat prokuratūras norādījumus. Rīgas būvvaldes vadītājs Andis Cinis skaidro, ka "kopš tā laika ir mainījušies noteikumi par to, kas ir vai nav jāapspriež. Vairs nav jārīko publiskā apspriešana par katru māju. Turklāt kopš tā laika arī projektam ir izdoti jauni arhitektūras plānošanas noteikumi, projekts ir pārtaisīts," skaidro A.Cinis. To apstiprina arī projekta autors arhitekts Juris Lauris. Piemēram, pret ielu nams būs tikai trīs stāvus augsts un tad pakāpeniski uz pagalma pusi "jumts atkāpsies līdz septiņu stāvu augstumam". Joprojām esot saglabāta pazemes stāvvieta, taču arī tā ievērojami samzināta ar vietu vien 12 mašīnām. Tagad gan J.Lauris pie projekta vairs nestrādā. Lai gan īpašnieka Aināra Upenieka pārstāve Valentīna Kobzeva plašākus komentārus par projektu varēs dot tikai tuvākajās dienās, viņa ir pārliecināta, ka ar projektu viss ir kārtībā. Sabiedrības par atklātību Delna pārstāvis Kristaps Markovskis gan uzsver, ka pagaidām nav redzams pamatojums, kāpēc pieņemts lēmums apspriešanu nerīkot. "Te nepietiek tikai ar roku pacelšanu un nobalsošanu, ja būvvalde apgalvo, ka neviens no likumā minētajiem rādītājiem — apkārtējo dzīves kvalitāte, īpašumu vērtība vai vide — necietīs, par to jābūt attiecīgiem atzinumiem," skaidro K.Markovskis. Ja izrādās, ka šādu novērtējumu nav, iedzīvotājiem ir vērts apsvērt iespēju vērsties tiesā.