Kā aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas domes deputāts Vilnis Ķirsis (Vienotība), piektdien viņš saņēmis ziņu no Rīgas domes biroja vadītājas Ivetas Strautiņas-Ušakovas, kurā ticis norādīts, ka koalīcija gatava pašvaldības nolikumu atkal mainīt un turpmāk ļaut katrai domes frakcijai par vienu skatāmo jautājumu ziņotājam uzdot ne vairāk kā 30 jautājumus. Savukārt izskatot jautājumus par pašvaldības budžetu, katrai frakcijai būtu ļauts uzdot ne vairāk kā 60 jautājumus.
Taču, kā pastāstīja Ķirsis, opozīcijas frakciju vadītāji uz šodien plānoto tikšanos ar domes priekšsēdētāju neieradās, jo sarunām par domes darba "strukturēšanu" ir gatavi tikai tad, kad tiks atcelts "demokrātiju ierobežojošais un prettiesiskais lēmums".
Arī Andra Amerika preses sekretārs Mareks Gailītis aģentūrai LETA apstiprināja, ka opozīcijas frakciju vadītāji šodien uz tikšanos neieradās. "Koalīcija šajā situācijā ir ļoti pretimnākoša, taču grūti diskutēt par kaut kādu turpmāko sadarbību, ja nav ar ko diskutēt," teica Gailītis. Viņš gan norādīja, ka valdošo partiju vadītāji joprojām ir gatavi diskutēt par turpmāko situācijas atrisināšanu.
Taujāts par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas paziņojumu, ka tuvākajā Rīgas domes sēdē ir jāatceļ pieņemtie grozījumu pašvaldības nolikumā vai arī pretējā gadījumā tiks izdots ministra rīkojums par to atcelšanu, Gailītis norādīja, ka pagaidām domes vadība šādu ziņu nav saņēmusi.
Kā vēstīts, VARAM pieprasījusi Rīgas domei nākamajā sēdē atcelt marta sākumā pieņemtos pašvaldības nolikuma grozījumus, kas ierobežo deputātu iespējas uzdot jautājumus.
Grozījumi paredz, ka turpmāk deputātiem sēdēs būs tiesības izskatāmā jautājuma ziņotājam uzdot ne vairāk kā trīs jautājumus. Tāpat deputāti viena jautājuma skatīšanas laikā varēs ņemt tikai vienu pārtraukumu, kā arī turpmāk ziņotājiem būs tiesības uz "galavārdu", kam atvēlēs trīs minūtes laika.
Līdz šim pārtraukumus viena jautājuma skatīšanas laikā varēja izsludināt katra frakcija un jautājumus varēja uzdot neierobežoti, ko arī opozīcija bieži izmantoja.
Minētos grozījumus rosināja pozīcijas pārstāvji, savukārt opozīcijas pārstāvji uzskata, ka tie ierobežo deputātu vārda brīvību un apdraud demokrātiju.