Rīgas domes skaļākie korupcijas skandāli un pretpasākumi
Pāris dienu vēlāk, 15.februārī, abi kungi jau dzēra tēju aizturēšanas izolatorā, bet prese ziņoja par vērienīgāko korupcijas skandālu Rīgas domē pēdējos gados. KNAB uz aizdomu pamata par kukuļošanu bija aizturējis bijušo ietekmīgā Rīgas domes Attīstības departamenta vadītāju Vilni Štramu un šī paša departamenta administrācijas vadītāju Raimondu Janitu. Abus Diena arī novēroja Vecrīgas kafejnīcā pāris dienu pirms tam. Mēnesi vēlāk šajā kukuļošanas lietā KNAB aizturēja arī V.Štrama pēcteci un skolnieku — tā brīža Attīstības departamenta vadītāju Pēteri Stranci.
Pagājis vairāk nekā gads. Maija vidū prokuratūra lietu iecerējusi nosūtīt uz tiesu. Tajā kopumā ir četras kukuļošanas epizodes un seši apsūdzētie. Jau trīs minētās amatpersonas un trīs uzņēmēji.
Šīs lietas ietvaros KNAB pērn veica kratīšanu arī Attīstības komitejas vadītāja un ietekmīga Tautas partijas biedra Edmunda Krastiņa darba kabinetā. Viņš pēc tam no amata atkāpās. Kāds aculiecinieks Dienai stāstīja, ka pirms tikšanās ar R.Janitu pelēkajā februāra dienā
V.Štrams citā kafejnīcā Doma laukumā kafijoja arī ar domnieku E.Krastiņu. Noprotams, ka visas šīs sarunas pie kafijas tases KNAB ierakstīja. Pēc Dienas rīcībā esošās neoficiālās informācijas, to saturs faktu un arī izteikumu ziņā krietni pārspēj tā dēvētās Jūrmalgeitas sarunas. Ieraksti atklāj ne tikai lietu kārtošanu RD. Tajos pavīd arī virkne uzvārdu, kas nav apsūdzēto sarakstā, piemēram, kāda pašreizējā Rīgas vicemēra vārds.
Prokurors Māris Leja Dienai norādīja, ka kukuļošanas lietā, ko plānots nosūtīt uz tiesu, jauni apsūdzēto uzvārdi neparādīsies. Taču jauni fakti varētu atklāties turpmākajā izmeklēšanā, jo "tiek lemts par procesa sadalīšanu par citām epizodēm un personām".
Šī Rīgas domes korupcijas lieta ir būtiska divu iemeslu dēļ. Kā iepriekš atzina KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe, lieta parāda, ka kukuļošanai domē bija sistēmas iezīmes. Arī uzrādītās apsūdzības ir par kukuļņemšanu grupā.
Otrām kārtām pēc tās domē tika sākta virkne pretkorupcijas pasākumu — izveidota Pretkorupcijas komisija, izstrādāts domes Ētikas kodekss, patlaban izstrādā pretkorupcijas stratēģiju.
Gaisotne mainījusies
"Kopš pagājušā rudens darbs ar domi norit ļoti konstruktīvi. Nav nekādu mājienu, ka kaut kas būtu kādam jādod," Dienai stāsta nekustamo īpašumu jomas uzņēmējs Mārtiņš Lauva. Vai šādi mājieni bija iepriekš, M.Lauva atbildēt nevēlas. Vien smaida.
Viņš nav vienīgais, kurš atzīst — gaisotne Rīgas domē mainījusies. Grūti gan spriest, vai tas nozīmē, ka korupcijas sistēma ir iedragāta vai kļuvusi slēptāka. Nevalstiskās organizācijas Delna pētījums rāda, ka vēl pērn lielākā daļa Rīgas domes Attīstības departamenta darbinieku uzskatīja — ja ir neefektīva likumdošana, korupcija palīdz uzņēmumam attīstīties. Šim apgalvojumam pilnībā nepiekrita tikai 5% respondentu.
J.Strīķe no komentāriem atturējās, jo baidās, ka viņas teikto politiķi izmantos priekšvēlēšanu cīņās. Pērn rudenī viņa Latvijas Radio atzina — kukuļošanas shēmas kļūst sarežģītākas un sazarotākas.
Vēl pirms četriem gadiem domes darbinieki kukuļa nodošanu organizēja pa telefonu un iztika bez liekiem starpniekiem. Spilgts piemērs ir bijušā domes Īpašuma departamenta augstas amatpersonas Jāņa Plotnieka lieta. 2005.gada decembrī
J.Plotnieks pieprasīja 12 600 latu lielu kukuli no kāda uzņēmēja, lai tas varētu privatizēt no pašvaldības nomāto zemesgabalu. Starpniece kukuļošanā bija uzņēmēja paziņa domes darbiniece Dace Māklere. Kukuļa nodošanas dienā D.Māklere bija saslimusi, tādēļ sazvanīja savu kolēģi un palūdza, lai naudu no uzņēmēja paņem viņa. Tajā pašā dienā biezo aploksni ar naudu savāca pats J.Plotnieks.
Līdzīgi aploksnē 2004.gadā tūkstoti latu paņēma arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītāja vietnieks Jānis Lejnieks. Kukuli deva kāda būvfirma, lai dabūtu nepieciešamās atļaujas bēniņu pārbūvei Rīgas centrā.
Nekustamo īpašumu attīstības buma laikā tieši būvniecība bija vislielākā korupcijas riska zona Rīgas domē. Par nepieciešamo dokumentu kārtošanu kukuļi, iespējams, tika prasīti arī korupcijas lietā, kurā apsūdzēti V.Štrams un P.Strancis. Prokurors M.Leja secina — kukuļošana bija iespējama, jo būvnormatīvos ir ļoti daudz variāciju. Piemēram, sabiedriskā apspriešana jārīko, ja pasliktina iedzīvotāju sadzīves apstākļus, bet nav pateikts, "kā pasliktina". Pēc domes Pretkorupcijas komisijas rīkojuma izstrādāti kritēriji, kas definē iedzīvotāju sadzīves apstākļu pasliktināšanos.
Sistēma nav stabila
"Ja cilvēki to visu laiku darījuši [ņēmuši kukuļus], bet tagad aiz bailēm vairs nedara, tad sistēma nav stabila," secina domes Pretkorupcijas komisijas vadītājs Einārs Cilinskis (TB/LNNK). Delnas korupcijas pētniece Līga Stafecka spriež, ka skaļās korupcijas lietas ir piespiedušas domi veikt virkni pasākumu, kas ir solis uz priekšu.
"Fakts, ka [Edmunds] Krastiņš nekandidēs nākamajās vēlēšanās, jau ir indikators," — tā L.Stafecka. Taču viņa, līdzīgi kā E.Cilinskis, uzskaita virkni nepieciešamu reformu, lai korupcijas tradīcijas domē nocirstu saknē. Patlaban cilvēki domē ir "pierāvušies", bet korupcija — "ieguvusi daudz niansētākas formas", saka L.Stafecka.
***
Skaļākie korupcijas skandāli Rīgas domē
Lejnieka liktenīgie bēniņi
2004.gada sākumā tā brīža Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītāja vietnieks Jānis Lejnieks pieņēma 1000 latu kukuli no kādas būvfirmas par bēniņu izbūves saskaņošanu Valdemāra ielā Rīgā. 2008.gadā Augstākās tiesas Senāts atstāja nemainīgu J.Lejniekam piespriesto sodu — brīvības atņemšanu uz trim gadiem nosacīti. J.Lejnieks savu vainu noliedza, bet uz viņa rokām tika atrastas ķīmiskās vielas, ar kurām bija iezīmēta nauda.
Prasa kukuli par zemes privatizāciju
2005.gada decembrī Rīgas domes Īpašuma atsavināšanas pārvaldes priekšnieks Jānis Plotnieks no kāda uzņēmēja pieprasīja 12 600 latu kukuli par iespēju privatizēt no pašvaldības nomātu zemesgabalu. Konkrēto summu J.Plotnieks uzrakstīja uz papīra lapas. Kā starpniece naudas nodošanā figurēja uzņēmēja paziņa domes referente Dace Māklere. Rīgas apgabaltiesa J.Plotnieku notiesāja ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem. D.Mākleri notiesāja ar brīvības atņemšanu uz gadu un astoņiem mēnešiem.
Orlando Rozena aizturēšana
2008.gada 4.martā KNAB uz aizdomu pamata par vairākkārtēju kukuļņemšanu aizturēja Labklājības departamenta Juridiskās nodaļas vadītāju Orlando Rozenu. Pēc medijos publicētās informācijas, O.Rozens aizturēts saistībā ar iepirkumu, kas veikts par Latgales priekšpilsētas Sociālā dienesta teritoriālā centra Krasts renovācijas darbiem vairāk nekā 118 tūkstošu latu apmērā. 2009.gada sākumā KNAB lūdza prokuratūru O.Rozenu saukt pie kriminālatbildības par regulārām kukuļņemšanas darbībām iepirkumu procedūrās laika periodā no 2007.gada līdz 2008.gada 4.martam.
Apcietina Štramu, Stranci un Janitu
2008.gada sākumā KNAB aizturēja bijušo Attīstības departamenta šefu Vilni Štramu, viņa pēcteci Pēteri Stranci un departamenta darbinieku Raimondu Janitu uz aizdomu pamata par kukuļošanu grupā. Maija vidū prokuratūra lietu plāno nosūtīt uz tiesu. Apsūdzības uzrādītas arī trim amatpersonām — ietekmīgā muitnieka Vladimira Vaškeviča dzīvesbiedrei Inārai Vilkastei, igauņu uzņēmējam Prītam Tomingsam un bijušajam Rīgas un Jūrmalas pilsētas galvam Andrejam Inkulim.
***
Kas jādara, lai izskaustu korupciju Rīgas domē
Jānodala izpildvara no lēmējvaras. Daudzi RD deputāti vienlaikus ieņem citus amatus, tādēļ iznāk, ka lemj paši par sevi.
Jāsamazina deputātu skaits un viņiem izskatāmo jautājumu loks. RD deputāti varētu izskatīt tikai konceptuālus jautājumus, nevis lemt par katru būvniecības ieceri Rīgā, no kā daudzi deputāti neko nesaprot.
Darbiniekus RD pieņem tikai konkursa kārtībā, izņemot tehniskos amatus un pārcelšanas gadījumus. Tas izslēgtu politisko sadalījumu, piemēram, ieceļot izpilddirekciju vadītāju amatos partijām pietuvinātas personas.
Jāuzliek par pienākumu domes institūcijām savā interneta mājaslapā publiskot personas un organizācijas, kas ierodas lobēt savas nozares jautājumus.
Dažas no šīm reformām parādās arī partiju priekšvēlēšanu programmās. Nodalīt lēmējvaru no izpildvaras Rīgā sola Sabiedrība citai politikai un Libertas.lv. Vairākums partiju sola padarīt skatāmākus publiskos iepirkumus un samazināt birokrātiskos šķēršļus. Partija Jaunais laiks sola administratīvos izdevumus samazināt pat par 40%, kā arī samazināt deputātu skaitu. Pašreizējie Rīgas saimnieki — TB/LNNK — sola turpināt "agresīvo cīņu" ar korupciju un norāda uz padarīto — izveidoto Pretkorupcijas komisiju un tās izstrādāto Ētikas kodeksu. Korupcijas apkarošanu savās programmās nepiemin lielākās partijas, kas līdz šim bijušas pie varas, — Tautas partija, ZZS un LPP/LC.
Avoti: RD Pretkorupcijas komisija, Delna, partiju priekšvēlēšanu programmas
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.