Kā pastāstīja Rīgas pilsētas izpilddirektora Jura Radzeviča (LPP/LC) preses sekretārs Uģis Vidauskis, saistībā ar izpilddirekciju likvidāciju pašlaik ir 23 tieslietas, kurās kopā ir 53 prasītāji. Visas lietas atrodas izskatīšanā tiesās un neviens nolēmums nav stājies spēkā, uzsvēra Vidauskis.
Pirmā instance - Rīgas Kurzemes rajona tiesa - jau ir lēmusi par labu vairākiem atlaistajiem Kurzemes rajona izpilddirekcijas darbiniekiem, nosakot, ka viņiem jāizmaksā kompensācija par darba piespiedu kavējumu un viņi jāatjauno amatā.
Patlaban Rīgas dome ir pārskaitījusi vidējo izpeļņu par darba piespiedu kavējumu - kopā 34 480 latus, jo tiesas spriedumā uz vidējās izpeļņas izmaksu noteikta nekavējoša izpilde. Rīgas dome šo spriedumu ir pārsūdzējusi.
Pilsētas izpilddirektors uzskata, ka pašvaldība rīkojusies stingrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Tajā pašā laikā izpilddirektors respektē atlaisto darbinieku tiesības aizstāvēt savu viedokli tiesas ceļā, norādīja Vidauskis.
Izpilddirekciju likvidācija tikusi veikta, lai optimizētu un efektīvāk izmantotu izpilddirekciju funkciju nodrošināšanai nepieciešamos resursus, vienlaikus saglabājot pašvaldības sniegtos pakalpojumus. Tas ļāvis būtiski samazināt izdevumus atalgojumam un uzturēšanai - sakaru līdzekļiem, informācijas tehnoloģijām, dienesta autotransportam, telpām un tamlīdzīgi.
Rīgas domes "Pilsoniskās savienības" frakcijas vadītājs Juris Viņķelis iepriekš Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu (SC) aicinājis sākt dienesta izmeklēšanu, lai noskaidrotu amatpersonas, kuru "prettiesisko lēmumu dēļ" pašvaldībai radušies šie 34 480 latu zaudējumi.
Viņķelis uzskata, ka lēmums pat izpilddirekcijas likvidāciju ir radījis demokrātiskā un tiesiskā valstī nepieļaujamu stāvokli, ka prettiesiski no darba tiek atbrīvoti darbinieki, tādējādi radot pašvaldībai zaudējumus, kurus pašvaldība ir spiesta segt no nodokļu maksātāju naudas. Pēc Viņķeļa domām, šāds lēmums ir pretrunā likuma "Par pašvaldībām" 21.panta otrajā daļā noteiktajam, ka domes darbībai un lēmumiem jābūt maksimāli lietderīgiem.
Viņķelis arī atgādina, ka Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 32.panta pirmajā daļā noteikts pašvaldības pienākums izvērtēt katru konkrēto gadījumu, kad zaudējumi atlīdzināmi no pašvaldības budžeta saskaņā ar iestādes lēmumu vai tiesas nolēmumu, lai noskaidrotu apstākļus, kas izraisījuši vai veicinājuši atlīdzināmo zaudējumu nodarīšanu.
Kā tas izriet no šī likuma 33.panta pirmās daļas, pašvaldībai ir pienākums izvērtēt un regresa kārtībā piedzīt no amatpersonas pilnu vai daļēju zaudējuma atlīdzinājumu, norādījis Viņķelis.