Par vienu no izpilddirektoriem tika iecelts domes deputāts, tādējādi domes valdošā koalīcija turpina nepildīt priekšvēlēšanu laikā dotos solījumus par izpildvaras atdalīšanu no lēmējvaras.
Valdošās koalīcijas deputāti neatbalstīja un ar balsu vairākumu noraidīja opozīcijas priekšlikumu uzklausīt abus kandidātus, tādējādi liedzot uzdot viņiem jautājumus.
Pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs (LPP/LC), atbildot uz opozīcijas jautājumiem, atzina, ka konkurss uz izpilddirektora amatiem neesot sludināts un kandidātus nozīmējusi domes vadība.
Deputāts Juris Viņkelis (PS) brīdināja, ka domes vadība "uzkāpšot uz vecā grābekļa", ja izpilddirektori tikšot iecelti šādā veidā un ja ar viņiem tikšot noslēgts darba līgums.
Opozīcijas deputāti arī pārmeta, ka netiekot pildīti koalīcijas partiju priekšvēlēšanu solījumi par izpildvaras atdalīšanu no lēmējvaras. Tāpat tika paustas bažas par iespējamu interešu konfliktu, ja izpilddirektoram būs jālemj par savas iestādes budžetu.
Domnieks Sergejs Dolgopolovs (SC) gan oponēja, norādot, ka izpilddirektora amati īsti neesot izpildvara, bet gan sakaru veidošana starp iedzīvotājiem un domi.
Deputāts Olafs Pulks (JL) pārmeta Rīgas mēram Nilam Ušakovam (SC) to, ka pārāk daudz jautājumu tiekot skatīts ārkārtas sēdēs.
Domes valdošā koalīcija nolēma no Rīgas Ziemeļu izpilddirekcijas izpilddirektores amata atbrīvot Ainu Verbicku un šajā amatā iecelt Latvijas Sociālistiskās partijas jeb tā dēvēto rubikiešu pārstāvi Sergeju Hristoļubovu, kurš ievēlēts šī sasaukuma domē no SC saraksta un pašlaik vada Rīgas īpašuma objektu privatizācijas komisiju.
Savukārt no Pārdaugavas izpilddirekcijas izpilddirektora amata atbrīvoja Andri Bošu (TP), viņa vietā ieceļot Tautas saskaņas partijas pārstāvi Māri Kalvi, kurš kandidēja šajās domes vēlēšanās no SC saraksta, bet ievēlēts netika.
Bošs un Verbicka turpinās darbu kā attiecīgi Pārdaugavas un Ziemeļu izpilddirekcijas izpilddirektora vietnieki. Vienošanās neparedz nekādas materiālas kompensācijas, aģentūrai LETA skaidroja Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs (LPP/LC).
3.novembra domes sēdē gan, atbildot uz partijas "Jaunais laiks" (JL) jautājumiem par izpilddirektoru palikšanu amatos, Radzevičs sacīja: "Tas ir atkarīgs gan no Rīgas domes lēmumiem, gan arī no šo cilvēku vēlmes to darīt. Vēlreiz varu atkārtot, ka tas ir atkarīgs no pašu cilvēku vēlmes turpināt šo darbu. Mums uz šo brīdi nav tiesiska pamata atcelt no amata. Protams, ja Rīgas domes deputāti saskata, ka ir kāds tiesisks pamats atcelt viņus no amata, tad tas ir Rīgas domes lēmums, un tam ir jābūt juridiskam pamatojumam."
Tagad izrādījies, ka abi izpilddirektori paši nevēloties vadīt izpilddirekcijas un labprātīgi gribot kļūt par vietniekiem. "Viņi paši brīvprātīgi izteica šādu vēlmi," aģentūrai LETA apgalvoja Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC).
LETA jau ziņoja, ka 19.novembrī, izmantojot vairāku valdošās koalīcijas deputātu, tostarp Ušakova, neierašanos uz domes prezidija sēdi, opozīcijai izdevās nedaudz kavēt šo izpilddirektoru iecelšanu.
Piedraudot un šantažējot ar "kvoruma noraušanu", opozīcijas deputāti piespieda sēdes vadītāju Aināru Šleseru (LPP/LC) izņemt no prezidija darba kārtības četrus jautājumus par esošo izpilddirektoru atbrīvošanu no darba un jaunu izpilddirektoru iecelšanu.
Tādējādi šī sasaukuma Rīgas domes opozīcijai pirmo reizi izdevās panākt kāda sava priekšlikuma pieņemšanu būtiskos jautājumos. Līdz šim opozīcijai bija vairākas reizes izdevies "noraut kvorumu" komiteju sēdēs, bet parasti ātri vien ieradās papildspēki no valdošās koalīcijas un sēdes varēja turpināties.
Ušakovs gan vēlāk uz sēdi ieradās, bet nekā mainīt vairs nespēja. "Tā nav nekāda uzvara," aģentūrai LETA norādīja Rīgas mērs.
Līdz ar to šie lēmumprojekti bija jāskata domes ārkārtas sēdē, jo prezidijā vairs nav skatīti.