Šie ir tikai daži priekšlikumi, kurus ierosinājusi darba grupa, kam trīs mēnešos vajadzēja izpētīt Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvaldes sniegtos pakalpojumus un izteikt priekšlikumus to pilnveidošanai.
Arī pirms vairākiem gadiem izskanējusī iecere par kapsētu tūrismu nav piemirsta, bet vispirms paveicami steidzamāki darbi. Piemēram, darba grupa ir konstatējusi augstu iespējamu korupcijas risku jaunu kapavietu ierādīšanā. Kapsētu pārziņi var rīkoties pēc saviem ieskatiem, jo nav neviena normatīva akta, kas reglamentē šo kārtību.
Darba grupa uzskata, ka ir atbalstāms priekšlikums atļaut veikt apbedīšanu uz brīvās zemes jau izveidotas kapavietas paplašinājumā, ja platība to pieļauj. Diskutējams ierosinājums būtu noteikt diferencētu maksu par kapavietām atkarībā no to izvietojuma kapsētās. Pagaidām nav legālas iespējas iegūt labāku kapavietu, samaksājot par to augstāku maksu. Taču diferencētas maksas ieviešana ļautu iedzīvotājiem saņemt parastu kapavietu, par kuru maksa varētu būt zemāka nekā pašlaik, savukārt par paaugstinātu maksu saņemt kapavietu izdevīgākā, tīkamākā, prestižākā vietā.
Vairākumā Rīgas pašvaldības kapsētu joprojām nav interneta pieslēguma, trūkst datoru un biroja tehnikas, kapsētu pārziņi nevar sazināties savā starpā un ar Kapsētu pārvaldi. Arī tajās kapsētās, kurās interneta pieslēgums ir, tas nav atbilstošā kvalitātē. Par šo problēmu cilvēki ir visvairāk neapmierināti, jo viņi tiek dzenāti no vienas vietas uz citu pēc dažādiem dokumentiem. «Kā akmens laikmetā,» konstatē tie, kas izgājuši šo procesu. Pašlaik, noformējot apbedīšanu, cilvēkam pēc kapsētas apmeklējuma un kapsētas pārziņa izziņas saņemšanas jādodas uz Kapsētu pārvaldi, pēc tam apbedīšanas pasūtījums jānogādā atpakaļ kapsētas pārzinim. Tādā veidā viņš tiek izmantots kā kurjers, nevis šo dokumentu apriti veic Kapsētu pārvaldes darbinieki.
Un vēl – iedzīvotājiem kapsētās tiek radītas neērtības, jo norēķināties iespējams tikai ar skaidru naudu, bet pat šādā veidā uz vietas nepieņem samaksu par visiem pakalpojumiem. Viņiem ikreiz jādodas uz Kapsētu pārvaldi. Tas tiek darīts tāpēc, ka kapu kantori nav pielāgoti naudas uzglabāšanai un lai izvairītos no laupīšanām. Ja kapsētās varētu norēķināties ar maksājumu karti, cilvēkiem tas būtu komfortablāk un naudas apriti varētu kontrolēt. Pašvaldības iestādēs ir uzstādīti termināļi norēķiniem ar maksājumu kartēm, un arī kapsētās tas būtu iespējams, uzskata darba grupas vadītājs un Rīgas domes Birokrātijas apkarošanas centra vadītājs Sergejs Novikovs.
Ar Kapsētu pārvaldi jau ir panākta vienošanās, ka apbedīšanas pasūtījums kapsētas pārzinim tiek nosūtīts pa faksu. Ja būtu interneta pieslēgums, tad dokumentus varētu noformēt uz vietas kapsētā, ietaupot laiku cilvēkam, kurš ir zaudējis tuvinieku un kuram skraidīšana starp dažādiem kantoriem šajā situācijā rada lieku stresu.
Interneta pieslēgums kapsētās būtu nepieciešams arī tāpēc, ka dokumenti tiek reģistrēti žurnālos un Kapsētu pārvalde lieto pašizveidotas, nereģistrētas datu bāzes. Kapsētu teritorijas digitalizācija ļautu veikt visu apbedījumu inventarizāciju un ievadīt datus no kapu grāmatām elektroniskajās datu bāzēs, lai nenāktos pārlapot ar roku veiktus pierakstus, zīlējot, kā atrast apbedījuma vietu. Šobrīd digitalizāciju veic tikai Raiņa kapsētā – par Eiropas līdzekļiem.
Līdz 1. septembrim ir jāsagatavo veicamo darbību saraksts un nepieciešamo izmaksu aprēķins, lai izveidotu vienotu un drošu informācijas tīklu, kurā būs apvienotas visas kapsētas. Darba grupa ierosina ieviest drošu interneta pieslēgumu vispirms lielākajās atvērtajās kapsētās, norāda S. Novikovs.
«Bija pretimnākšana no Kapsētu pārvaldes. Daudz arī diskutējām, jo mēs skatījāmies no klientu viedokļa, protams, ievērojot Kapsētu pārvaldes iespējas,» saka S. Novikovs. Pašlaik Kapsētu pārvaldes sniegtie pakalpojumi ir pilnveidoti tik daudz, cik tas iespējams bez papildu finansējuma. Piemēram, ir apvienoti un padarīti saprotamāki vairāki savstarpēji saistīti pakalpojumi. Tagad pietiek, ja aizpilda tikai vienu veidlapu un cilvēkiem, kārtojot ar apbedīšanu saistītos jautājumus, nav jāvēršas pie apbedīšanas firmām un jāmaksā tām. Šā pakalpojuma apraksts ir izlasāms Rīgas pašvaldības portālā www.riga.lv.
Līdz šim vislielākais klientu pieplūdums kapsētās bija otrdienās, kad kapu kantori sāka strādāt pēc brīvdienām. Kapavietas uzturēšanas līgumu varēja noformēt tikai atsevišķās dienās un laikos, bet cilvēkiem šāda informācija nebija pieejama. Bieži vien uz Rīgu cilvēki brauca no citiem Latvijas reģioniem, bet atdūrās pret atteikumu. Tagad Kapsētu pārvalde šos līgumus noformē katru darbdienu, tomēr apmeklētājiem jāņem vērā, ka prioritāte ir apbedīšanu noformēšanai, tāpēc var gadīties, ka jāpagaida.
Uz Kapsētu pārvaldi vairākas reizes vairs nav jādodas arī akmeņkaļiem, kuri vēlas saņemt atļauju un nodevu samaksāt pa daļām. Viņiem sastāda maksājumu grafiku, dokumentus noformē viena apmeklējuma laikā, turpmākai saziņai izmantojot epastu, informē S. Novikovs.
Diemžēl Kapsētu pārvaldei patlaban ir tik maz darbinieku, ka viņi nespēj tikt galā ar nesankcionēta autotransporta iebraukšanu, kapavietu aprīkojuma un ziedu zādzībām un citiem pārkāpumiem. Kad nākamā gada 1. janvārī beigsies simtlatnieku programma, kapsētās vairs nebūs neviena, kas padara sētnieka darbu. Tāpēc darba grupa ierosinājusi piešķirt finansējumu 29 sētnieku štata vietu izveidei un papildu kapsētu pārziņa un viņa palīga štata vietām.