Rīgas māju energoauditi rāda, ka iespējams ietaupīt vidēji 60% siltuma

Atbilde: Arī auditoram Konkrētajā ēkā runa iet par keramzītbetona paneļa sienas biezuma kļūdu 6 cm, kura pēc siltināšanas gaidīto efektu nedod. a) U (keramzītbetona paneļi -24 cm/siltinājums 150mm) - 0,231 W/kvm K b) U (keramzītbetona paneļi -30 cm/siltinājums 150mm) - 0,225 W/kvm K =- 3% (paldies auditoram par vērīgumu)

Protams ka ir lietai jāpieiet kompleksi, sākot ar labiem pakešu logiem un radiatoriem ar temoregulatoriem ( ideālā gadījumā arī uzskaitot katra dzīvokļa individuāļi patēŗēto), citādi pa lielam zūd jēga vispār ko darīt, jo būš jārauj logi vaļā uz vēdināšanu utml. un ieguvums =0

kameer parasts cilveeks peec tam nevar pats istabaa temperatuuru un siltuma pateerinju uzskaitaami reguleet, tas viss ir maazhoshanaas, jo jaamaksaa buus taapat nez par ko.

Mazs labojums. Atkarībā no tā, ka tiek formulēti tiek 26%, mainās skats uz 150mm vajadzību 100mm vietā. Ja nesiltinātai sienai cauri iziet 100 MWh (vai ērtības labad Ls) siltumenerģijas, tad ar 100mm siltinātai iziet cauri 31 MWh (Ls) siltumenerģijas, bet ar 150mm siltinājumu ēka zaudē 23 MWh (Ls). Tātad tie papildus 50mm izolācijas dod 8 MWh (Ls) ieguvumu. Protams, ja salīdzinām savā starpā 23 MWh (Ls) ar 31 MWh (Ls) var iegūt arī iespaidīgos 26%.

Cienījamais Valdes Zaķis. Ja nemāki rēķināt, labāk nerēķini. Paneļa biezuma kļūda siltināšanu ietekmē nevis par 0,3%, bet gan par 4%, kas gan patiesībā arī nav daudz un manā skatījumā ir pieļaujamās kļūdas robežās. 26% (no 150mm uz 100mm) gan es varētu piekrist. Viena lieta, kas būtu varbūt jāņem vērā, ka neviena ēka Latvijā nav sasniegusi 76% ietaupījumu. Maksimāli esmu redzējis ap 50%. Protams, neviens arī ar 150mm akmens vati pagaidām īsti nesiltinās, un parasti daļa siltumenerģijas ietaupījuma tiek ziedots, lai celtu telpas komforta līmeni (temperatūru). Svarīgi ir saprast, ka siltināšanas darbu veikšanai ir jābūt kvalitatīvai, jo veiktie mērījumi liecina, ka celtniekiem parasti rokas neaug no īsti pareizās vietas (vai arī tas ir vienkārši zināšanu trūkuma dēļ). Nekas, tagad ir pieņemti MK noteikumi par energoauditoriem, energosertifikāciju un metodiku, pēc kuras jārēķina. Līdz ar to kaktu energoauditriem lēnām vajadzētu izmirt vai kļūt gudrākiem.

Galvenās energoaudita galvenās vadlīnijas: - 21 daudzdzīvokļu mājas energoaudits veikts izmantojot termokameru; - mājām piedāvātais siltinājuma biezums -150 mm, t.i. pārsniedzot LBN prasības ( atbilstībai nepieciešams ~80mm), bet būtiskāk ( par ~ 30-35%) ietaupot dzīvokļa īpašnieka apkures izmaksas turpmāk - ik gadu. - energoefektivitātes aplēse veikta izmantojot SIA VEK izstrādāto IT datormodeli, kurš ietver materiālu siltuma caurlaidību, bet arī logu, durvju, un citu spraugu gaisa caurlaidību, kā arī siltuma ieguvumus no saules un sadzīves. Auditētās mājas Krišjāņa Valdemāra ielā 94 iedzīvotāju pārstāvim Oļģertam Krauklim komentāram: „30 centimetru biezi keramzīta paneļi, bet auditā paneļu biezums norādīts 24 cm” - jā, tā ir mana kā auditora kļūda – specprojekta siena, izrādījās par 6 cm biezāka, bet kļūdas efekts pēc siltināšanas ar 150mm akmens vati ietekmē ietaupījuma prognozi ēkai par 0,3%. Savukārt, O.Kraukļa piedāvātais siltinājuma samazinājums no 150mm uz 100 mm veido ietaupījuma samazinājumu par 26% un ik gadu. Materiālu un izmaksu ietaupījums sastāda ~ 10%. Vai tas ir līdzvērtīgi? - Ciniķim: pašsaprotams jau tas ir, par to jau runā bez mitas kopš 2003.gada. Pagājušo nedēļu par ēku energoefektivitāti kā glābiņu finanšu krīzes apstākļos sāka runāt ekonomikas ministrs K. Gerhards, bet izdala līdzekļus vien 160 mājām ( jeb 0,5% (2009.gadā) no daudzdzīvokļu māju kopskaita) uz visu valsti. Bet spriežot pēc 2007.gada būvniecības kapacitātes renovācijā valsts varētu iesaistīt līdz 10% mājokļu gadā. - OxO: gan laikam pats strādā Rīgas enerģētikas aģentūrā vai ir tai tuvu stāvošs klerks, kurš ir veicis teorētiskus energoauditus, nesastādot ēkas būvlelementu siltuma zudumu bilanci; - ms: katrā atskaitē tiek dota alternatīvu materiālu izvēle- putu polistirols. Ekovate ir piemērotāka 2-3 stāvu ēkām, vai dārgajās ventilējamo sienu konstrukcijās. - Edmundam: siltināšana neietekmē ventilācijas sistēmu; Logu nomaiņa gan, tālab pareizi saki, ka jānodrošina minimālā gaisa apmaiņa uz cilvēku stundā. Dzīvokļos ar plastikāta vecās paaudzes logiem tā ir nopietna problēma. Jāseko, lai maināmajos jaunajos logos būtu iespējama šis minimālās gaisa apmaiņas nodrošināšana; - Ripess: pasākumu izvēle visu vai 1/3 no ieteiktajiem pasākumiem īstenot ir mājas īpašnieku ziņā. Svarīgākais jau nav ar ko un cik, bet gan vēlme un spēja kooperēties - A.Blumbergai- asociētajai profesorei – energoefektivitāte jau nav 76%- os , bet gan dzīves veidā balstīta efektivitāte. Investīcijas neatmaksāsies ne uz pusi, ja mājas īpašnieki turēs vaļā logu, ēkas būs nekvalitatīvi apsaimniekotas, dzīvokļi tiks pārkurināti. Kāds dzīves veids būs, kāda būs vēlēme mainīt paradumus- tāds arī gala ietaupījums. Manuprāt, tie ir Jūsu vārdi Jūsu 21.gadsimta disertācijā un publikācijās. Par kosmosu teorijām gan neesmu lasījis, bet par „pasīvās mājas” elementiem daudzdzīvokļu māju renovācijā, gan esat dzirdējusi, jo piedalījāties taču 12. Starptautiskajā Passīvo māju institūta konferencē, kas norisinājās Vācijā no 11. līdz 12. aprīlim 2008.gadā.

Lielisks piemērs un vieta siltuma ekspertu ekskursijām ir Lielvārdes iela ( no Astras līdz Dzelzavas), kur -10 grādu aukstumā nokūst sniegs un virs siltumtrases vienmēr zaļo zāle 5m platā un 1 km garā posmā.

Valsts ,Pašvaldības sākat ar siltumtrasēm ,kā zināms tur pazūd līdz 10% un tad mājas .

Jāpiekrīt, ka aprakstītā energoefektivitātes pētnieku pieeja ir virspusēja un pavirša. Lai iedzīvotāji (un varbūt arī pašvaldība ar līdzfinansējumu) varētu pieņemt lēmumu, ir jābūt pieejamiem daudz izsvērtākiem pētījumu rezultātiem un detalizācijai - bieži izrādās, ka ieguldot, piemēram, pirmos 60,000 LVL no kopējā aprēķinātā 180,000 LVL nepieciešamā apjoma, siltumietaupījums sastāda 50-60% - tātad ieguldīt 1/3 summas ir daudz lietderīgāk un ekonomiski pamatotāk nekā visu pilnu uzrādīto apjomu. Papildus būtu arī jāmodelē siltumenerģijas cenas attīstību nākotnē un jāanalizē, cik ekonomiski pamatoti ir ieguldījumi energoefektivitātes pasākumu veikšanā pie noteiktas paredzētām siltumenerģijas izmaksām - šoziem siltumereģijas cena ir savā virsotnē - ņemot vērā siltumnesēju cenu prognozes un regulatora paredzētās darbības, nākošgad siltuma cenai vajadzētu būt par 30-40% zemākai (daļu gan noēdīs pvn palielinājums). Visefektīvāk šādus jautājumus ir risināt mājās, kurās nav sarežģītas kopīpašuma attiecības starp daudziem desmitiem atsevišķu dzīvokļu īpašniekiem - vienotu nostāju ir diemžēl ļoti grūti panākt.

jautaajums par siltinaasanu jaaskata komplektaa ar jautaajumu par ventilaacijas sisteemu kura nodrosinaatu vismaz minimaalaas - 15kub.m. uz cilveeku stundaa - prasiibas. satriecosi ir tas ka rigas dome pat jaunprojekteetajaas maajaas neiekljauj so prasiibu, taadejaadi nelikumiigi pazeminot cilveeku tiesiibas uz svaigu gaisu. par kaadu siltinaasnu var buut runa!! cietumaa vinjus!! ja kaadam interesee fakti (vai konsultaacjas par maajas energobilanci) tad tos var no manis sanjemt.

Jā, energoauditori mums ir vareni speciālisti! Uzkāp mājas pēdējā stāvā, nokāp lejā un pēc pāris dienām jau priekšlikumi gatavi!!! Neizmanto ne termovīzoru, nekādus faktiskos datus par enerģijas patēriņu... Neko... Paņemiet mani, un es visu izdarīšu, kā vajag! bet nav man tā sertifikāta, jo par to savā laikā bija jāmaksā 15 tūkst.Ls.

Vai tā rtu profesore maz pati ir veikusi kādu praktisku auditu, vai arī teorētiski sēdējusi pie grāmatām ?

Zinot, kā šie energoauditori strādā un kā viņi cep augšā t.s. energopases un rēķina ekonomiju, pilnībā pievienojos a.god. arhitekta o. Kraukļa viedoklim. Šie "auditori" bieži ir tik nekompetenti, ka jābrīnās. Pat nav spējuši izmērīt faktisko sienu biezumu objektā ... Kur nu vēl trakāk. Cep augšā un tiražē auditus, sēžot kabinetos un pat īsti neapsekojot objektus. Cik nav gadījies redzēt analfabētiskus slēdzienus, kuros auditors novērtējis kā mūra ēku celtni, kas faktiski ir koka, bet no ārpuses vienkārši apmūrēta ar pusķieģeli. Vai pēckara ēka no izdedžbetona, kuru auditors novērtējis kā pilnķieģeļu būvi (zinātāji uzreiz sapratīs, cik milzīga kļūda siltumpretestības ziņā ir šādā situācijā un cik kļūmīgs būs siltumekonomijas aprēķina galarezultāts). Bet tie ir tikai ziediņi. Šo "auditoru" kompetence bieži vien liek šausmās novaidēties un brīnīties, kā tiek muļķoti auditu pasūtītāji ...

Akmens vate jau nav tas lētākais siltināmais materiāls, nez vai tur ir apskatīti arī citi siltināmie materiāli, jo piemēram, kaut vai tā pati ekovate sanāk krietni lētāka.

Tas nozīmē arī to, ka pēc laika no azartspēlēm atkarīgie "eksperti" varētu tarifus atļaut paaugstināt par šiem 60% procentiem. Vai tad ne?