2022. gadā tiek sagaidīts pieaugums labības produktu kravām, kas pamatojams ar pēdējo gadu laikā ostas uzņēmumu veiktajām vērienīgajām investīcijām šī segmenta kravu apkalpošanas infrastruktūrā un ostas uzņēmumu spēju veiksmīgi piesaistīt labības produktu tranzīta kravas gan no Lietuvas, gan Krievijas reģioniem. Taču vienlaikus tiek ņemts vērā, ka šis segments ir tieši atkarīgs no laika apstākļiem, kas, kā to apliecināja arī 2021. gads, var būtiski ietekmēt gan graudu ražas apjomus, gan to kvalitāti.
“Šogad plānojam nelielu, bet stabilu kravu apgrozījuma pieaugumu, kas ir būtiski, lai Rīgas osta ilgtermiņā veiksmīgi spētu turpināt investēt infrastruktūrā, zaļajās tehnoloģijās un piesaistītu privātās investīcijas. Kā norāda arī Rīgas brīvostas analītiķi, šī prognoze būs ļoti atkarīga no dažādiem globālajiem procesiem – gan pasaules spējas kopumā atkopties no Covid-19 radītās krīzes, gan energoresursu cenu krīzes risinājumiem, gan politiskās stabilitātes mūsu kaimiņvalstīs un citiem apstākļiem,” atzīmē Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš. Viņš uzsver, ka līdztekus pozitīvas kravu apjoma tendences saglabāšanai, šobrīd aktīvi turpinās darbs pie ostas industrializācijas, jauna loģistikas parka izveides plāniem Rīgas ostā un esošās sauszemes infrastruktūras rekonstrukcijas.
Pozitīvs pienesums kravu plūsmā nākamgad tiek sagaidīts arī no energoresursu kravām – 2021. gada pēdējā ceturksnī Rīgas osta atsāka apkalpot ogļu un koksa kravas, un tiek prognozēts, ka arī 2022. gadā varētu turpināties šo kravu apkalpošana. Tāpat tiek sagaidīts, ka pakāpeniski sakārtosies pandēmijas iespaidā izjauktās loģistikas ķēdes, kas varētu pozitīvi sekmēt konteinerkravu plūsmas pieaugumu apmēram 9-10% apmērā.
Vienlaikus ostas stividorkompānijas piesardzīgi prognozē situāciju mežsaimniecības kravu segmentā. Tas šobrīd ir lielākais kravu veids ostā, kurā 2021. gadā tika reģistrēts apjoma pieaugums. Šīm kravām tiek sagaidīta apjoma samazināšanās aptuveni 5% apmērā.
Aizvadītā gada decembrī ostā kopumā tika pārkrauts 2,09 milj.t kravu, kas ievērojami – par +15.4% – pārsniedz 2020. gada decembra apgrozījuma rādītāju. Būtisks pieaugums bijis ogļu kravām, sasniedzot 0,4 milj. tonnu, kas ir augstākais mēneša rādītājs kopš 2020. gada marta. 2021. gada decembrī mēneša labākais rezultāts šogad reģistrēts arī ķīmiskajām beramkravām, augsts apgrozījums bija arī koksnes granulām un rūdai.
Kopumā 2021. gadā ostā pārkrauts 21,5 milj.t kravu, kas par 2,2 milj.t jeb 9,8% atpaliek no 2020. gada rādītāja. Samazinājuma galvenā daļa attiecināma uz energoresursu – ogļu un naftas produktu kravām, kur fiksēts būtisks kravu kritums 2,1 milj. tonnu apmērā. Pēdējā ceturksnī, ņemot vērā energoresursu cenu straujo pieaugumu visā pasaulē, šajā grupā kravu aprite atjaunojās, līdz ar to pozitīvi ietekmējot kopējos ostas rādītājus. Savukārt pārējo kravu kopapjoms, kas veido 18,2 milj.t, aizvadītajā gada ir saglabājies 2020. gada līmenī.
Lielākā kravu grupa pērn ostā bijusi mežsaimniecības kravas, kas veidoja 6,2 milj.t jeb 29% no kopējā pārkrauto kravu apjoma. Salīdzinājumā ar 2020. gadu, kravu apjoms audzis par 6,4%. Šajā grupā vairāk krautas kokskaidu granulas, zāģmateriāli un kokmateriālu ģenerālkravas, bet salīdzinoši mazāks apgrozījums bijis koksnes šķeldai.
Konteinerkravas 2021. gadā Rīgas ostā veidoja piekto daļu (20%) no visām kravām jeb 4,23 milj.t konteinerkravu, jeb 415,6 tūkst. TEU vienību, kas ir par 8,7% mazāk nekā 2020. gadā. Kritums šajā segmentā skaidrojams ar Covid-19 pandēmijas negatīvo ietekmi uz globālajām loģistikas ķēdēm, kas kopumā neļāva atgriezties pie iepriekšējā apjoma.
Lauksaimniecības kravas ar 14% īpatsvaru Rīgas ostas kravu portfelī ir trešā lielākā kravu grupa un kopumā pērn tika pārkrautas 2,92 milj. tonnas, tai skaitā 2,79 milj.t labības produktu, kas pavisam nedaudz (par 2,4%) atpaliek no 2020. gadā iespētā, kas savukārt skaidrojams ar šo produktu cenu svārstībām pagājušā gada pēdējā ceturksnī. Pagājušā gadā joprojām veiksmīgi tika piesaistītas graudaugu kravas no Lietuvas pierobežas rajoniem.
Starp pārējām kravām 2021. gadā pieaugums par +34,6% reģistrēts rūdai (0,82 milj.t), metāllūžņiem +40,0% (0,63 milj.t), +12,2% kūdrai (0,26 milj.t), +3,1%metālu ģenerālkravām (0,34 milj.t). Nedaudz mazāk krauti minerālmēsli (1,34 milj.t; -6,6%). Jāatzīmē, ka 2021. gadā Covid-19 noteikto ierobežojumu dēļ tā arī neatsākās regulārā prāmju satiksme no Rīgas, līdz ar ko netika apkalpoti nedz pasažieri, nedz arī ro-ro kravas.