Rīgas saskaņa un miers
Elzai Radziņai smuks piemineklis — saka Aslands, Meža kapu pārzinis, kad vaicāju, ko apskatīt šajā plašajā un zaļajā Rīgas daļā. Mākslinieku kalniņā esot daudz skaistu pieminekļu, sava laika liecību. Nē, speciāla kapu gida neesot, arī kartes ne, taču pie vārtiem var izpētīt shematisku izvietojumu. Jādodas balto krustu — represēto piemiņas vietas — virzienā. Atrodam. Māris Čaklais, Daumants Gailis, Jānis Zābers. Lūk, arī Elzas Radziņas piemineklis. Majestātisks. Veidots no granīta, kurā pelēku toņu joslas savijas ar iesārtām, gluži kā priekškara krokas. Aiz teju aizvilktā priekškara vīd sievietes karalienes siluets. Jā, pa kapiem var staigāt kā pa muzeju, jo te ir viss — sākot ar bojāgājušo lidotāju gigantiskajiem pieminekļiem un beidzot ar pieticīgām koka plāksnēm, ko ieskauj koši zaļas papardes.
Pie Sebra bijāt?
Uzrunāju Regīnu, kura netālu darbojas. "Man te radinieks apbedīts. Gulagā bija. Kā atbrauca no jūras, tā gāja sargāt jūrskolu, bet paņēma viņu ciet un ielika cietumā. Ernests Kalniņš," kundzes balss skan dzidri kā Verai Singajevskai pasaku raidlugā. Sirmie mati atsprausti, rokās zaļš grābeklis. Regīnas kundze stāsta, ka esot tik daudz kopiņu jāapkopj, ka izlemts rāzīša jeb zālāja vietā uzlikt plāksni. Kad stāstām, ka apskatījām Radziņas kundzes pieminekli, Regīna pajautā: "Pie Sebra bijāt? Aizejiet." Mēs aizejam. Liels piemineklis, kur dižais aktieris atainots sēdus.
Izejam uz galvenās alejas. Pamanu kādu īpatnēju salikumu: pareizticīgo krusts un plāksne, kas vēsta par Vitenbergu ģimenes kapiem. Kamēr Rīgā vēl skaita vēlēšanu rezultātus, te valda saskaņa un miers. Izbrīna kas cits — pēdējais Vitenbergu ģimenes loceklis apbedīts pirms 19 gadiem. Tik drīz jau ļauj rakt virsū? Par to apvaicājos Jāzepam, kurš darbojas iepretim. Viņam šis jautājums nav aktuāls. "Man ir dzimtas kapi, vietas gana. Lūk, mans vectēvs Peršins te guļ. Pareizticīgo mācītājs, kuru krievi izsūtīja tāpēc, ka vācu valodā sludināja. Divdesmitpiecus gadus dabūja. Par ko?! Re, ku" bračka. Noslīka. Kur Gauja ietek jūrā, tur dziļums liels," stāsta Jāzeps. Viņam esot vienalga, vai tur iepretim krievs uzrakts uz latvieša vai otrādi, jo "labi cilvēki ir gan pie vieniem, gan otriem. Tautībai nav nozīmes. Arī ebreji nav slikti, bet it kā negribētu tomēr kopā gulēt". Kundze pie blakus kopiņas iebilst — viņai esot daudz ebreju draugu, viens no tiem — labs ārsts. Jāzeps piekrīt. "Dievs visiem viens, tikai nosaukumi dažādi. Vai ta" paradīzē nodalīs tautību un ticību? Nezinām, vai elles pannā cepsimies vai paradīzē plivināsimies. Varbūt ellē būs vellēni, varbūt meitenes, dejas un šņabis?" kungs spriež. Patlaban aktuālakais Jāzepam esot, kā veidosies Rīgas rāte. Ja sākumā paticis Raivis Dzintars, "tad ar laiku sapratu, ka viņš ir bišķi par nacionālu. Kristovskis pēdējā domburšovā nelabi izrunājās, bet Ušakovs bija labs. Bet, ja nebūs tur opozīcijas un visi metīsies kopā, kurš ta" viņus pārbaudīs?" — tā Jāzeps.
Vecas ziņas
Par virsapbedīšanu izvaicāju Guntu, kura iet garām. "Samaksā desmit tūkstošus un guli blakus kaut Čakstem!" viņa jokojot saka. "Ka tik Šl.... neuzrok, tautībai nav nozīmes," viņa smej. Noteikumi gan paredzot, ka otrreiz izdodama kapavieta, kur pēdējais apbedījums veikts pirms 20 gadiem. Ja piecus gadus to nekopjot, tad iespraužot dzeltenu mietiņu, tādējādi īpašnieku brīdinot par aktēšanu — kapavietas uzturēšanas tiesību izbeigšanu. Gunta novērojusi, ka mietiņi parādoties pēc vajadzības. Ja kāds grib tuvinieku apbedīt tuvāk dzimtas kapiem, tad sarunājot ar vadību, lai mietiņu iesprauž tuvākajā nekoptajā kapā. Viņa zina stāstīt, ka kāda kapavieta maksājusi tūkstošiem latu. Kapu pārvaldē to noliedz un apgalvo, ka vienvietīgā kapavieta maksā 205 latus. Ingrīda Igaune, Rīgas domes (RD) Komunālā departamenta Kapsētu pārvaldes juriste, arī norāda, ka kopš 2008.gada decembrī pieņemti jauni RD saistošie noteikumi, kas paredz, ka virsapedījumus var veikt 20 gadus pēc bērēm, atsevišķos gadījumos arī pēc 15 gadiem, kas jāsaskaņo ar Sabiedrības veselības aģentūru, un aktēšanas laiks vairs neesot pieci, bet trīs gadi. Virsapbedīšanas gadījumā pieminekli nenovācot, ja tas ir mākslas un kultūras vērtība. Par to lemj īpaša komisija. Bet uz ziņojumu dēļa bija rakstīts, ka aktēšanas laiks ir pieci gadi? Juriste solās par to ziņot atbildīgajiem. Bet kā uzzināt par aktēšanu, ja lapu nepamana un kapus neapmeklē? Publicējot ziņojumu Latvijas Vēstnesī, 5min, portālā riga.lv. Kā lai to uzzina ārzemēs dzīvojošie latvieši? Pēc Dienas ieteikuma juriste pieraksta latviesi.com mājaslapu, lai ieliktu linku uz riga.lv. Šmuces, kas nepiestāv zaļajai un klusajai miera valstībai, iespējams, tiks novērstas.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.