Viena plāksne - metru plata pulēta granīta virsma ar bronzas apkalumiem - vēsta par ģenerāļa Jāņa Baloža brigādes karavīru un prezidenta Kārļa Ulmaņa dalību 1938.gada 23.maija dievkalpojumā, pieminot kritušos "pēdējā Rīgas atgūšanas cīņā Latvijas atbrīvošanas karā". Tāpat tā dokumentē baznīcas pārsaukšanu Svētā Jāņa vārdā.Otra, tikpat liela plāksne, nosauc Brīvības cīņās un Pirmā Pasaules karā kritušo draudzes locekļu vārdus. Tā godināt kara upurus ir pieņemts daudzos Eiropas dievnamos, skaidro Blunavs. Padomju okupācijas laikā šādas piemiņas zīmes pie sienām būtu bīstamas katrai draudzei un droši vien tiktu iznīcinātas, viņš piebilst."Tomēr pārsteidzoša bija, pirmkārt, paziņotā dievnama pārsaukšana, jo atraduma vieta, vecākā Rīgas baznīca, tā saucas jau kopš 13.gadsimta. Otrkārt, mēs zinām, ka Latvijas brīvības cīņās zaudējām daudz vairāk draudzes locekļu, nekā nosaukti uzrakstā. Tolaik Jāņa draudze bija vislielākā Rīgas latviešu draudze," norāda Blunavs.Turpinot plākšņu izpēti, atklāts, ka tās nepieder Rīgas Svētā Jāņa baznīcai. Tās tikušas paslēptas, lai pasargātu divas mazas draudzes Piņķu un Biķeru baznīcās padomju laiku sākumā.Plašākai sabiedrībai atradumi pirmo reizi tika rādīti dievkalpojumā 10.novembrī. Biķeru baznīcas plāksne joprojām ir aplūkojama Rīgas Svētā Jāņa baznīcā, bet Piņķu baznīcas plāksne ir atgriezta tās sākotnējiem glabātājiem.
Rīgas Svētā Jāņa baznīcā atklāti seni vēstījumi par brīvības cīnītājiem
Novembra sākumā talkas laikā Rīgas Svētā Jāņa baznīcā atrastas divas sen un rūpīgi paslēptas akmens plāksnes ar vēstījumiem par Latvijas Brīvības cīņām un tajās kritušo kareivju godināšanu, aģentūru LETA informēja Rīgas Svētā Jāņa draudzes priekšnieks Gatis Blunavs.Simtiem kilogramu smagās ar bronzu apkaltās melna granīta plāksnes atrastas slēptuvē altārtelpas aizmugurē, stāsta Blunavs.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.