Sēdes laikā Kravčeko skaidroja, ka papildus 2014.gadā uzņemtajiem 100 bēgļu bērniem Rīgas Ukraiņu vidusskola spēj uzņemt vēl 90 bērnu.
Rīgas domes deputāts Jānis Ozols (JKP) skaidroja, ka dažādās Rīgas skolās papildus ir iespējams nodrošināt 60 vietas bēgļu bērniem. Bērni varēs apgūt izglītību gan mazākumtautību programmās, gan programmās latviešu valodā. Rīgā ir vairākas skolas, kurās ir iespējams uzņemt bēgļu bērnus, jo skolām ir bijusi iepriekšēja pieredze bēgļu uzņemšanā.
Ozols uzsvēra, ka galvenais izaicinājums ir tas, ka nav zināms, cik daudz bērnu iebrauks. Pašlaik līdzekļu un izglītības vietu ir pietiekami, bet ilgtermiņā būs nepieciešams vairāk.
Paralēli ir sarežģīti nodrošināt bērnudārzu pieejamību, jo vietējie bērni ir izveidojuši garas rindas uz bērnudārzu vietām. Tādēļ sēdē nospriests, ka ir nepieciešams uzrunāt Latvijas privāto pirmsskolas biedrību, lai lūgtu palīdzību bērnudārzu vietu nodrošināšanai.
Latvijas darba devēju konfederācijas pārstāvis RIhards Blese ierosināja normatīvo aktu maiņu, lai bēgļu ģimenes var iesaistīties darba tirgū kā asistenti pedagogiem vai strādāt par auklītēm pirmsskolas izglītības iestādēs. Tas palīdzētu bērnudārzos nodrošināt ukraiņu valodu.
Parlamentāriete Ilga Šuplinska ierosināja veidot Rīgas Ukraiņu vidusskolu kā koordinācijas centru. Tas arī nodrošinātu attālinātas mācības ukraiņu bērniem visā valstī, lai iemācītu ukraiņu valodu, vēsturi. Bet pašās skolās, kurās mācās bēgļu bērni, tiktu mācīti priekšmeti, kuros nav nepieciešamas valodas prasmes, piemēram, vizuālā māksla.
Bet deputāts Arvils Ašeradens (JV) ierosināja Izglītības un zinātnes ministrijai izveidot atsevišķu numuru, zvanot uz kuru, sabiedrība varētu atrast atbildes uz jebkādiem jautājumiem par bēgļu bērnu mācībām.
Ozols skaidroja, ka ir izveidota speciāla bēgļu uzņemšanas darba grupa, kurā ir iesaistītas arī dažādas nevalstiskās organizācijas. Darba grupa risinās visas sēdes laikā izceltās problēmas un neskaidrības.
LETA jau rakstīja, ka Krievija 24.februārī iebruka Ukrainā.