Rīgas vadība negrib padoties

Saistošie noteikumi par izmaiņām pašvaldības nolikumā nosaka, ka deputāti var uzdot ne vairāk kā trīs jautājumus par katru sēdes darba kārtības punktu. Tikai pēc tam, kad šīs izmaiņas izraisīja asu Rīgas opozīcijas reakciju, tika konstatēts, ka līdzīgas normas ir vairākās lielajās pilsētās. Tāpēc VARAM nosūtīja vēstules visām pašvaldībām, aicinot līdz 15. martam pārskatīt savus nolikumus, nepieciešamības gadījumā tajos novēršot nedemokrātiskas normas. Eglīts paskaidroja, ka pašlaik šī informācija tiek apkopota. 

VARAM vēstuli 6. martā izskatīja arī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde, par tās secināto pēc tam informēja LPS padomniece Kristīne Kinča. Viņa norādīja, ka katrā pašvaldībā tās nolikumā un citos normatīvos noteiktā darba organizācija un procedūras var būt atšķirīgas – atšķirties var arī kārtība, kādā deputātiem ir tiesības uzdot jautājumus sēdē. Pašvaldības darbu organizējot tā, lai efektīvi pieņemtu lēmumus. LPS valde uzskata, ka deputātam ir tiesības iegūt informāciju un izteikties, bet "jautājumu uzdošana un debates nedrīkst būt destruktīvas un kavēt lēmuma pieņemšanu".

Rīgas vicemērs Ameriks, kurš iepriekš sacīja, ka viena sēde nevar ilgt mēnesi, Dienai skaidroja, ka vadība piedāvājusi opozīcijai kopā vienoties par jauniem grozījumiem nolikumā, izmainot jautājumu uzdošanas formātu. Taču šis priekšlikums tai neesot šķitis pieņemams. "Šis būs smags gads, jo ir Saeimas vēlēšanas, daļai kolēģu ir vēlme atgriezties Jēkaba ielā [Saeimā] un tad jāpievērš sev uzmanība," uzskata Ameriks. Sarežģītas attiecības domē bija arī iepriekšējā sasaukumā, taču toreiz Saskaņai un Gods kalpot Rīgai bija pārliecinošs vairākums. Tagad no 60 deputātiem 28 pārstāv opozīciju no Vienotības, Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK, Jaunās konservatīvās partijas un Latvijas attīstībai.