"Par spīti tam, ka Rīgas pilsētas pašvaldība ir apstiprinājusi Rīgas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmu 2016.-2020. gadam, pašlaik ir skaidrs, ka plānā izvirzītie mērķi netiks sasniegti. Gan ekspertu sniegtie dati un vērtējums, gan sabiedrības paustais norāda uz būtiskām problēmām gaisa kvalitātē Rīgā. Nozīmīgi piesārņojuma cēloņi ir saistīti ar satiksmes infrastruktūras attīstību un plānošanu, nesavlaicīgo ielu uzkopšanu, saimnieciskajām aktivitātēm brīvostas teritorijā un citiem faktoriem. Ir skaidrs, ka problēmas ir lielas, un tās ir steidzami jārisina, jo gaisa piesārņojums tieši atsaucas uz cilvēku dzīves kvalitāti un veselību, izraisot astmu, bronhītu un citas slimības," sacīja Plešs.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola deputātus apakškomisijas sēdē informēja, ka gadījumā, ja netiks atrisināta gaisa piesārņojuma problēma Rīgā, Eiropas Komisija varētu ierosināt tiesvedību pret Latviju. Pārkāpumu procedūru par cieto daļiņu piesārņojumu Rīgā, Eiropas komisija uzsāka jau 2014.gadā. Savukārt 2018.gadā Rīgā bija fiksēti 53 gadījumi, kad cieto daļiņu īpatsvars PM10 pārsniedza Eiropas Komisijas noteikto pieļaujamo 35 pārsniegumu skaitu.
.
trusis nejaukais
Aizsajūsmasaizrāvāselpa