Gribēja, lai tie ir droši un "normālus koki", nevis līdz pusei nogriezti ķēmīgi stabi ar zariem, kādus daudzviet redzējusi pilsētā. Draudzene ieteica vērsties pie arboristiem. Tā arī Anna izdarīja, un sestdienas vētru viņa gaidīja bez bažām - ar kokiem viss kārtībā. To gan nevar teikt par daudziem citiem kokiem pilsētā, kas nav regulāri kopti vai kopti nepareizi, tādēļ iztrupējuši un kļuvuši bīstami.
Kokkopji teic - daudzviet Rīgā redzami nepareizas koku kopšanas piemēri
Labās ziņas - arboristu jeb kokkopju "rokrakstu" tuvā nākotnē redzēs ne tikai privātmāju īpašnieki, bet visdrīzāk izmantos arī pašvaldības, rūpējoties par kokiem pilsētu apstādījumos. Līdz šim Latvijā vienīgie arboristi - kopā seši - izglītojušies Vācijā, taču no šā mēneša arī mūsu zemē Ērgļu arodvidusskolā iespējams apgūt šo arodu. Pagājušajā nedēļā 29 audzēkņi sāka 10 mēnešu mācības. Rīgas amatpersonas teic - sertificēti arboristi ir laipni gaidīti, jo daudzviet Latvijā koki kopti nepareizi vai gadu desmitiem ilgi nav kopti vispār.
Nē - galvu nozāģēšanai
Latvijā profesijas nosaukums arborists jeb kokkopis ir vēl diezgan svešs, taču Eiropā un ASV ir vismaz 30 gadu senas šās profesijas tradīcijas. Par kokkopjiem sauc labus koku un krūmu pazinējus, kas nodarbojas ar apstādījumu koku un krūmu stādīšanu, kopšanu, vainagu veidošanu, formēšanu, izzāģēšanu.
"Patlaban Latvijā arboristi ir pat ļoti nepieciešami. Ja pabraukājam īpaši pa mazākām pilsētām, redzam nemākulīgi koptus, sakropļotus, apzāģētus kokus. Daudzi tuvāko gadu laikā būs jānozāģē," teic Andrejs Svilāns, Latvijas Dendrologu biedrības vadītājs. Mežstrādnieki, kas nereti pilsētās apzāģē kokus, prasmes apguvuši, nevis lai koptu kokus, bet lielākas koksnes produkcijas ieguvei.
Latvijas Arboristu biedrības pārstāvis Edgars Neilands, kurš mācīs topošos kokkopjus, teic - diemžēl Latvijā ir diezgan daudz nepareizas koku kopšanas piemēru. "Nemetode" ir, piemēram, galotņošana. Lai koku pilsētā noturētu augumā nelielu, to nogriež apmēram līdz četriem metriem, radot ko līdzīgu telefona stabam. Līdz pusei nocirstajos zaros rodas ļoti lielas brūces, kas kļūst kā autobānis dažādām sēnēm, un kokā iemetas trupe. Vairākums koku sugu uzreiz bojā neiet, tie cīnās - no vājās vietas dzen jaunus zarus, kas kļūst par smagu nastu. "Uzreiz redzams - ja būs vētra, šajā vietā koks lūzīs," saka E.Neilands. Tādēļ galvenais - nepieļaut jaunu koku galotņošanu.
Sāks ar pilotprojektu
"Ja jautātu, ko darīt ar galotņotajiem kokiem, jebkurš Eiropas arborists atbildētu - jānozāģē un jāstāda vietā jauns koks. Taču Rīgā šādu koku ir ļoti daudz, tādēļ tas būtu pārāk radikāls lēmums, saka E.Neilands. Viņaprāt, kokus varētu nomainīt pakāpeniski, apmēram 20 gados. Taču galotņošanas kļūdas var labot, izmantojot arī citas metodes, piemēram, koku cirpšanu. Latvijas Arboristu biedrība piedāvājusi apcirpt pie Āgenskalna ģimnāzijas Holandes liepas, kuras pirms trim gadiem tika pamatīgi apgrieztas.
Rīgas domes apstādījumu pārvaldes vadītāja Aija Baķe par arboristu piedāvāto pilotprojektu teic, ka būtu gatava to atbalstīt. Arboristi celšot kvalitāti koku kopšanā Rīgā. "Mums ir bijusi rūgta pieredze, piemēram, uzdevumā darbu veicējiem rakstām - jāsakopj vainags, bet tas tiek nozāģēts. Tāpēc to vairs cenšamies nepieļaut, kontrolējam, kā darbi tiek veikti," saka A.Baķe. Jauniem kokiem pašvaldība cenšoties nepieļaut galotņošanu, taču inspektoru nepietiekamā skaita dēļ nevarot vienmēr izkontrolēt, ka to pieļauj namu pārvaldes vai privātīpašnieki. A.Baķe domā, ka koku kopšanas iepirkuma konkursos varētu iekļaut kritēriju, ka darbus varēs veikt tikai kvalificēti speciālisti - arboristi.
E.Neilands stāsta, ka arboristiem kompliments ir tad, ja darba pasūtītāji pēc koku kopšanas jautā: ko jūs vispār esat darījuši? Parasti arboristu mērķis ir nodrošināt drošību, pārzinot koku sugas augšanas īpatnības, saglabāt koka dabisko vainaga formu. Jo mazāka nozāģēto zaru kaudze, jo labāk kokam. Arī Anna pēc arboristu veikuma, aplūkodama savus kokus, atzīst: "Daļai koku vispār nevar redzēt, kas darīts, daži izskatās, kā bijuši pie friziera."