Kā liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā, Rīgas pieminekļu aģentūra 11.septembrī noslēgusi līgumu ar SIA Koka ēka par šo dabu veikšanu.
Uzņēmums piedāvāja veikt darbus par aptuveni 76 896 eiro, tomēr līgums, ieskaitot visus piemērojamos nodokļus, patlaban noslēgts par 35 944 eiro vērtībā. Iepirkuma dokumentācijā gan norādīts, ka pēc finansējuma saņemšanas tiks noslēgta vienošanās pie līguma par atlikušo līgumcenu 33 844 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.
Iepirkuma dokumentos norādīts, ka tā tehniskā specifikācija sagatavota pamatojoties uz Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) plānotajiem un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā (VKPAI) saskaņotajiem Lielo kapu neatliekamajiem glābšanas, konservācijas un restaurācijas darbiem.
Koka ēkai veicamo darbu sarakstā paredzēti vairāku desmitu kapliču restaurācijas un konservācijas darbi, kas daļu ēku paredz restaurēt pilnībā. Tāpat uzņēmums veiks Lielo kapu kapliču neatliekamos glābšanas darbus, kuri saskaņā ar veicamo darbu aprakstu paredz logu un durvju ailu aizvēršanu, jumta segumu pielabošanu, pagaidu nosegumu izveidi un citus darbus, kas pasargās ēkas no turpmākās bojāšanās un vandalisma.
Rīgas pieminekļu aģentūras jurists Rolands Beļevičs aģentūrai LETA skaidroja, ka Koka ēka darbu veikšanai tika uzrunāta personīgi, jo sākotnēji izsludinātajā Lielo kapu restaurācijas darbu veikšanas konkursā neviens pretendents nepieteicās. Izvēle par labu šim pretendentam notikusi tāpēc, ka tas jau sadarbojies ar LELB pārstāvjiem, kas par restaurācijas darbiem bija atbildīgi līdz šim, un uzņēmumam jau bijusi izpratne par veicamajiem darbiem.
Jurists skaidroja, ka līgums ar darbu veicējiem šobrīd ir sadalīts pa daļām, jo aģentūra pārņēmusi LELB finansējuma līgumu, kas sākotnēji bijis mazāks. Koka ēkas piedāvātais darbu modelis paredzēja nepieciešamo līdzekļu pieaugumu un VKPAI vēlējās noskaidrot tā iemeslus. Pretendents iesniedza tāmes detalizāciju, pēc kuras izpētes tika nolemts, ka šāds sadārdzinājums ir nepieciešams un pamatots, jo nodrošinās kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu ilgākā termiņā nekā LELB plānotajās sākotnējās aplēsēs.
Tā kā restaurācijas darbu sezona Latvijas klimatiskajos apstākļos ir ļoti īsa, ar darbu veicējiem jau ir noslēgta vienošanās par daļu darbu, kurus sadārdzinājums neskāra. "Šobrīd spēkā vēl ir finansējuma līgums, kurā sadārdzinājums nav, bet tiklīdz būs izgatavots jaunais - par kopumā 76 896 eiro - tiks noslēgta vienošanās par atlikušo darbu veikšanu," norādīja Beļevičs.
Rīgas pieminekļu aģentūras vadītājs Guntis Gailītis aģentūrai LETA skaidroja, ka lielākie Lielo kapu restaurācijas darbi gaidāmi tad, kad tiks noskaidrots turpmākais kapu koncepts. Aģentūra plāno uzklausīt vairākus viedokļus gan no dažādām sabiedriskām organizācijām, gan uzņēmējiem, gan ekspertiem par to, kam īsti tur būtu jāatrodas - parkam, nekropolei, atpūtas vietai vai kam citam. Pavasarī aģentūra plāno rīkot starptautisku konferenci par seno kapsētu memoriāliem pilsētvidē, kuras laikā tiks pieaicināti eksperti no vairākām pasaules valstīm, kas varēs ieteikt, kā labāk darbus īstenot.
Aģentūras vadītājs skaidroja, ka pirms pilnīgas kapu restaurācijas nepieciešama apjomīga vēsturiskā izpēte, kas šobrīd arī notiek. "Mēs nevaram brutāli nošpaktelēt sagruvušās celtnes un viss. Viens ir glābšanas darbi, bet nepieciešama vēsturiskā izpratne par kapos dusošajām dzimtām, ordeņu pārstāvjiem, sabiedrības cilvēkiem, Vācijas valstspiederīgajiem, protams, arī ēkām, lai saprastu, kas ir kas," teica Gailītis, piebilstot, ka visa šī informācija tiek apkopota vairākos arhīvos.
Kā ziņots, valdība aprīlī nolēma neizmantot valsts pirmpirkuma tiesības Lielo kapu atpirkšanai. Nekustamais īpašums ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Dārzu un parku arhitektūras ansamblis Lielie kapi ar memoriālajām celtnēm.
Biedrības Lielo kapu draugi pārstāve Rita Našeniece valdībai toreiz pauda bažas, ka Rīgas dome nebūs laba Lielo kapu apsaimniekotāja.
Jūnijā Rīgas pieminekļu aģentūras direktors Gailītis aģentūrai LETA sacīja, ka Rīgas pilsētai pārņemot Lielos kapus, aģentūras darba apjoms trīskāršosies. "Ir jābūt skaidram konceptam, vai teritorija tiks attīstīta kā parks, rotaļlaukums, skvērs, nekropole vai vēl kas cits. Turklāt jārod skaidrība par visām arhitektoniskajām būvēm un pieminekļiem, kā arī par to, kas par personībām tur ir apglabātas. Jāsaprot nākotnes vīzija, ko mēs šajā teritorijā gribam redzēt," skaidroja Gailītis.
Viņš tolaik minēja, ka aģentūra strādā pie koncepcijas izstrādes Lielo kapu sakārtošanai. Tiek veiktas sarunas ar VKPAI, Rīgas Tehnisko universitāti, vēsturniekiem, speciālistiem un sabiedrību, lai līdz rudenim apkopotu viedokļus par teritorijas attīstības koncepciju, teica Gailītis.
Viņš arī uzsvēra, ka Lielo kapu sakārtošana prasīs milzu līdzekļus un neizslēdza iespēju, ka papildu finansējumu varētu iegūt, sadarbojoties ar apbedīto radiem.