Pirmdien, 22.augustā, saistībā ar plānoto pieminekļa kompleksa demontāžu Uzvaras parka teritorijā sākas būvlaukuma iekārtošanas darbi. Dienas laikā tiks izvietota būvlaukuma norobežojošā sēta. Objekta apkārtnē tiks ieviesti gājēju un tranportlīdzekļu satiksmes ierobežojumi, par ko tiks ziņots atsevišķi.
Rīgas rātsnama 4.stāva vestibilā plkst.10 notiks preses konference, kurā sniegs jaunāko informāciju par pieminekļa demontāžas tālāko procesu. Pasākumā piedalīsies Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange un Valsts policijas Galvenās Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks Ansis Pumpurs.
Kā ziņots, Valsts drošības dienesta (VDD) vērtējumā Pārdaugavā izvietotā Latvijas okupāciju slavinošā pieminekļa demontāžas laikā nav izslēdzamas provokācijas, tajā skaitā prokremliski noskaņotu personu centieni apturēt vai aizkavēt pieminekļa nojaukšanu.
VDD pastāvīgi seko līdzi aktivitātēm, kas saistītas ar pieminekļa gaidāmo demontāžu. Lai apzinātu riskus valsts drošībai, VDD vērtē ar plānoto demontāžu saistītās norises gan Latvijā, gan ārpus tās robežām.
5.augustā Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja atbalstīja lēmumu par finansējuma piešķiršanu padomju armijai veltītā pieminekļa demontāžai.
Pieminekļa demontāžas būvnieks tika izraudzīts slēgtā aptaujas procedūrā. Lai gan būvnieks ir izvēlēts, pagaidām tā vārds netiek nosaukts, jo tiek izstrādāts pieminekļa demontāžas drošības protokols, lai nodrošinātu ne tikai pieminekļa demontāžas procesa drošību, bet arī izvairītos no iespējamiem provokācijas riskiem.
Kopumā pieminekļa nojaukšanai paredzēts tērēt ap 2,1 miljonu eiro.
Pieminekļa demontāžai plānots izlietot arī sabiedrības ziedojumu vākšanas akcijā iegūtos 268 383 eiro. Šo finansējumu plānots izmantot, lai sakoptu teritoriju pēc pieminekļa demontāžas. Tāpat paredzēts, ka valsts finansēs līdz 50% no kopējām demontāžas attiecināmajām izmaksām.
Ņemot vērā pieminekļa demontāžai atvēlēto laiku, būvnieks neizmantos konvencionālo nojaukšanas metodi. Visticamāk, ka piemineklis tiks demontēts, to nogāžot.
Vairāku gadu garumā pie pieminekļa 9.maijā pulcējās tūkstošiem cilvēku - bijušajās Padomju Savienības teritorijās pēc atsevišķām iniciatīvām tika organizētas svinības Sarkanās armijas uzvarai pār pār nacistisko Vāciju Otrajā pasaules karā. Arī Latvijā joprojām daļa sabiedrības piekopj tradīciju atzīmēt tā dēvētos Uzvaras svētkus, tomēr jau izsenis šis datums Austrumeiropā tiek identificēts ar Baltijas valstu okupāciju un aneksiju PSRS sastāvā.
Jautājums par to, vai Latvijā ir vieta padomju armijai veltītajam piemineklim Uzvaras parkā, īpaši aktualizējās līdz ar Krievijas sākto karu pret Ukrainu. Diskusijas par šiem jautājumiem ir noslēgušās, Saeimai pieņemot likumu, kas nosaka, ka līdz rudenim Latvijā jānovāc visi ar kapavietām nesaistītie padomju režīmam veltītie pieminekļi.