Šaubas par cenu celšanas likumību namu pārvaldēs

Turpretim apsaimniekotāji vainu neatzīst, jo to darīt atļāvuši robi normatīvos. Auga izdevumi Pagājušā gada sākumā daudzas namu pārvaldes noteica apsaimniekošanas maksu vidēji 35 santīmus par kvadrātmetru. Tobrīd spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi paredzēja, ka tā jāaprēķina saskaņā ar izdevumu tāmi kalendārajam gadam. Taču vairāki pašvaldības namu apsaimniekotāji — SIA Sarkandaugava, SIA Vecmīlgrāvis, SIA Viesturdārzs un SIA Avotu nami — gada laikā maksu pacēla līdz aptuveni 45 santīmiem. Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas priekšsēdētājs Imants Kalniņš (TP) namu pārvaldēm rakstiski norāda, ka šāda situācija nav pieļaujama. Ja apsaimniekotājs vēlas veikt izmaiņas, viņam jāvienojas ar iedzīvotājiem, piebilst komunālā departamenta komunālās saimniecības pārvaldes priekšnieks Adrians Stuklis. "Katrā ziņā mēs uzskatām, ka tas nebija tiesiski," viņš uzsver. Apsaimniekotāji gan domā pilnīgi pretēji. SIA Viesturdārzs valdes priekšsēdētājs Jānis Gavars I.Kalniņam atbild, ka minētie noteikumi pērn martā zaudēja spēku, bet jauni vēl nebija pieņemti, tā rezultātā bija izveidojies "atklātais likuma robs". Tieslietu ministrija, kurai departaments lūdza skaidrojumu, informēja, ka, neraugoties uz to, ka noteikumi zaudējuši spēku, tos bija iespējams piemērot. Taču J.Gavars, atsaucoties uz ministrijas teikto, uzsver, ka tos "var piemērot, nevis jāpiemēro" obligāti. Apsaimniekotāji arī uzsver, ka viņiem jāievēro likums, kas neļauj pasliktināt pašvaldību māju stāvokli. "Sākotnēji noteiktā apsaimniekošanas maksa 35 santīmi par kvadrātmetru noteikta, lai mazinātu sociālo spriedzi," skaidro SIA Vecmīlgrāvis valdes priekšsēdētājs Juris Šaicāns un atzīst, ka tā nebija pietiekami augsta — gada laikā izdevumi vēl auga energoresursu, materiālu un darba algu palielināšanās dēļ. Taču, neskatoties uz šo palielinājumu, šī gada sākumā apsaimniekotāji maksu cēla vēlreiz, pamatojot to ar minimālās algas kāpumu un inflāciju. Privātie var lētāk Latvijas Dzīvokļu īpašnieku savienības valdes priekšsēdētāja Laimdota Šnīdere neņemas spriest par nepilnībām dokumentos, taču par absurdu uzskata pēdējo palielinājumu šogad, jo — tieši pretēji — daudzas izmaksas ir mazinājušās. Viņai zināmi vairāki privātie apsaimniekotāji, kas prasa 30 santīmus par kvadrātmetru. "Īpaši ekonomiski cenšas dzīvot tās mājas, kurās ir iedzīvotāju biedrības," viņa piebilst. Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas vadītājs Ģirts Beikmanis uzsver, ka par maksas pamatotību var diskutēt, bet vidēji tā svārstās no 40 līdz 50 santīmiem. Tās apmēru ietekmē ēku tehniskais stāvoklis un veicamie remontdarbi. 9.decembrī stājās spēkā jaunie valdības noteikumi, kas apstiprina kārtību, kā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu. Maksas un remontdarbu plāna apstiprināšanai jānotiek dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē. Ja dzīvokļu īpašnieki noraida pārvaldnieka piedāvāto maksu, vienlaikus jāskata jautājums par attiecīgās maksas noteikšanu vai cita pārvaldnieka izvēli.