RS norāda, ka nama apsaimniekotājs var regulēt temperatūru mājā, tas arī sadala kopējo siltuma rēķinu dzīvokļiem.
Juglas rajona iedzīvotājs Guntis Rozenbergs decembrī par sava 56 m2
lielā dzīvokļa apsildīšanu samaksājis 32,95 latus, savukārt janvāra
rēķins piestādīts par 55% lielāks — 51,09 lati. Annas rēķins par 70 m2
lielu dzīvokli jaunuzceltā mājā Kaivas ielā, salīdzinot ar decembri,
pieaudzis par 61% (no 27,53 līdz 44,48 latiem). Kāpēc starpība ir tik
liela? RS, atbildot uz šo jautājumu, min divus iemeslus.
Vairāk dienu un aukstāks
Visbūtiskākais, atšķiras rēķinā ietverto dienu skaits. Proti, par
decembri siltumskaitītāju rādījumus visā Rīgā lielākoties nolasīja
27.decembrī, par atskaiti ņemot 29.novembra rādījumus, savukārt par
janvāri — šā gada 1.februārī, par atskaiti ņemot 27.decembri. Rezultātā
decembrī samaksāts par 28 dienām, toties janvārī par 36, skaidro RS
informācijas daļas vadītājs Andris Sproģis.
Otrais, janvāra vidējā gaisa temperatūra bija ap –1 grādu, kas ir
gandrīz par diviem grādiem zemāka nekā decembrī (tam apstiprinājumu
Diena guva arī Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrā).
Ņemot vērā abus šos faktorus, šā gada pirmajā mēnesī siltuma patēriņš
Rīgā, salīdzinot ar decembri, bijis 1,4 reizes lielāks. "Tas ir
vidējais rādītājs visā Rīgā. Katrā konkrētā mājā tas var nedaudz
atšķirties," uzsver A.Sproģis.
Kaut gan februāris ir īsais mēnesis un vidējā temperatūra tajā bijusi
vairākus grādus plusā, RS neņemas prognozēt, vai tas nozīmēs arī rēķina
sarukšanu, jo ar februāri RS palielinās tarifu no pašreizējiem 27,48
latiem par vienu megavatstundu līdz 32,47 (+18%), tātad iedzīvotājam
jārēķinās, ka pie katriem 10 latiem klāt būs jāmaksā 1,8 lati. Otrs
paaugstinājums vēl par 9% sekos martā.
Var pieprasīt datus
"Kāpēc nevar mazāk kurināt, lai ietaupītu?" vaicā G.Rozenbergs, uz ko
A.Sproģis atbild, ka "ir standarts — dzīvokļos jānodrošina 18—20
grādi". Vecās mājas, kuras ir slikti nosiltinātas, "apēd" vairāk
siltuma, lai šo temperatūru sasniegtu. Taču jebkurā gadījumā
namīpašnieks vai apsaimniekotājs, kas dzīvokļiem sadala kopējo rēķinu,
var arī regulēt temperatūru mājā. Katrs papildu grāds kopējo mājas
rēķinu palielina par apmēram 5%.
Cilvēkiem, kuriem šķiet, ka viņu rēķini ir nepamatoti lieli, RS iesaka
rakstīt iesniegumu uzņēmuma komercdirektoram un nosūtīt to pa pastu
(Cēsu iela 3a, LV-1012), faksu (67017363) vai aiznest personīgi uz
biroju, lai RS izsniegtu datus par to, cik liels bijis siltuma patēriņš
konkrēti viņu mājai, un paši pārrēķināt. Piemēram, kā noskaidroja
Diena, Kaivas ielas mājai kopumā patēriņš pieaudzis par 38%, bet
konkrētajam dzīvoklim piesūtīts par 61% lielāks rēķins. Savukārt
G.Rozenberga mājai palielinājums bijis par 5% mazāks nekā viņa
dzīvoklim. Šādas neatbilstības jāskaidro pie nama apsaimniekotāja.
kā aprēķina
- Siltuma jaudu nosaka RS, taču to var regulēt arī pats apsaimniekotājs ēkas siltummezglā
- Par nokurinātajām megavatstundām RS piesūta apsaimniekotājam rēķinu
- Cik jāmaksā katra dzīvokļa īpašniekam, apsaimniekotājs nosaka, sadalot rēķina kopsummu atbilstoši apdzīvojamajai platībai vai arī pēc katra dzīvokļa individuālajiem skaitītājiem