Palikuši vēl trīs laukumiņi. "Tad gan viss, tad mums vairs nebūs, kur sprukt," teic R.Kalējs — Getliņi varētu būt pilni ap 2015.gadu. Un, kaut arī pašvaldība otrdien atbalstīja jaunu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, kas stāsies spēkā 2008.gada 1.janvārī, plāna, ko pēc Getliņu piepildīšanas darīt ar atkritumiem pēc to savākšanas, tai nav.
Reforma mudinās atkritumus šķirot, jo tad nebūs jāmaksā,
taču nav izdomāts, ko ar tiem darīt tālāk.
Neizvairīsies neviens
Pēc vides departamenta izstrādāto jauno noteikumu pieņemšanas otrdienas
domes sēdē, tuvākās pārmaiņas, ko izjutīs rīdzinieki, ir līgumu
pārslēgšana — visiem nekustamo īpašumu īpašniekiem tas būs jāslēdz ar
pašvaldību. Līdz ar to pilnībā tikšot izskausta situācija, kad kādai
mājai nav noslēgts līgums par atkritumu izvešanu un tās iemītnieki
savas drazas nobēdzina kaimiņu konteineros vai mežā. Līgumus ar
rīdziniekiem līdz nākamā gada 1. janvārim slēgs pieci inspektori, kas
drīzumā tikšot pieņemti darbā. Tas nozīmē, ka ar nākamo gadu visiem par
atkritumu izvešanu būs jāmaksā pašvaldībai un arī ar visām sūdzībām
jāvēršas tur.
Reforma paredz
Avots: RD vides departaments
- Rīgu sadalīs piecās zonās — Centra—Ziemeļu rajons, Kurzemes rajons, Latgales priekšpilsēta, Vidzemes priekšpilsēta un Zemgales priekšpilsēta. Katrā zonā strādās viens operators, kas uzvarēs konkursā uz pieciem gadiem
- Pilnīgi visiem nekustamo īpašumu īpašniekiem un apsaimniekotājiem būs jāslēdz līgums par atkritumu izvešanu ar pašvaldību, nevis paša izvēlētu firmu un arī jāmaksā pašvaldībai
- Maksu par atkritumu izvešanu noteiks nevis regulators, bet dome, tas tiks aprēķināts — izvesto atkritumu tilpums reiz izvešanas biežums, bet par sašķiroto atkritumu izvešanu nebūs jāmaksā
- Vecrīgā un centrā atteiksies no maisiņu sistēmas, tiks ieviesti konteineri un noteikts atkritumu izvešanas grafiks
- Pašvaldība maksās operatoriem par Getliņos ievesto atkritumu daudzumu
Līgumu pārslēgšanu uz savas ādas gan nejutīs daudzdzīvokļu namu
iemītnieki, kuriem, tāpat kā līdz šim, būs jāmaksā par atkritumu
izvešanu savam apsaimniekotājam, kas izvesto atkritumu maksu izdala uz
galviņām. Privātmāju īpašniekiem gan nāksies noslēgt līgumu ar
pašvaldību un ar nākamo gadu maksāt tai par konkrēta tilpuma konteinera
izvešanu. Iedzīvotāji tiks mudināti šķirot gan ar izglītojošām, gan
ekonomiskām metodēm — par sašķiroto atkritumu izvešanu ne privātmāju,
ne daudzdzīvokļu nama iemītniekiem nebūs jāmaksā. Tiesa, daudzdzīvokļu
nama iemītniekiem šo prieku var sabojāt kāds kaimiņš, ja pie
sašķirotajiem iebērs visas drazas. Tādā gadījumā būs jāmaksā kā par
nešķirotajiem atkritumiem. Vislielākās pārmaiņas piedzīvos Centra
rajonā dzīvojošie — pilnībā tiks izskausta maisiņu sistēma un ieviesti
konteineri.
Vides departamenta direktors Askolds Kļaviņš (LZP) stāsta, ka reforma
atvieglos arī satiksmi, jo pašvaldība tagad varēs kontrolēt atkritumu
savācējmašīnu grafikus un sastrēgumstundās tās vairs netikšot laistas.
Trūks konkurences
Tomēr jaunajai reformai ticis asu iebildumu birums. Visvairāk iebilst uzņēmēji. "Ja līdz šim mums bija sadarbības līgums ar vienu firmu, tagad tas būs ar pašvaldību. Mums ir bažas, ka zudīs sadarbības operativitāte — ja nu vajag kaut ko izvest ātrāk," uzņēmuma viedokli pauž Maxima Latvija preses sekretārs Ivars Andiņš. Konkurences padome pēc Latvijas Tirgotāju asociācijas iebildumiem pat izvērtējusi domes noteikumu projektu un secinājusi, ka komersantiem, kas rada atkritumus, vajadzētu būt brīvai iespējai slēgt līgumu ar paša izvēlētu atkritumu apsaimniekotāju. Arī Latvijas Darba devēju konfederācija norādījusi uz konkurences trūkumu un brīvā tirgus apdraudējumu.Kur liks sašķiroto?
Lielākie iebildumi no speciālistiem patlaban gan izskanējuši saistībā ar šķirošanu. Lai gan jaunā sistēma veicinās iedzīvotājus šķirot atkritumus, eksperti norāda, ka to savākšanas un nogādāšanas posms nav pārdomāts. A/s Latvijas Zaļais punkts iebilst pret principu, ka pašvaldība maksās operatoriem pēc atkritumu apglabāšanas poligonā Getliņos ievestā atkritumu daudzuma, kas, pēc organizācijas domām, pilnībā izskaudīs šķirošanu, jo būs izdevīgāk sagāzt visas drazas (gan sašķirotos, gan būvgružus, gan vēl no citām pašvaldībām) kopā un vest uz poligonu. A.Kļaviņš atzīst, ka šāds risks pastāv, un skaidro, ka "tādēļ būs stingra kontrole un ar negodprātīgiem operatoriem tiks lauzti līgumi". "Dalītās atkritumu vākšanas konteineros nekad nebūs 100% tīrs iepakojums, lai uzreiz vestu uz pārstrādi. Šāda samaksas sistēma motivēs operatorus jebkuru kaut nedaudz netīru sašķirotu atkritumu konteinera saturu vest uz apglabāšanu, nevis uz pāršķirošanu un pēc tam pārstrādi," tomēr iebilst Zaļā punkta valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs. Arī Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas valdes priekšsēdētāja Rūta Bendere norāda, ka samaksa par Getliņos ievesto daudzumu neveicinās šķirošanu — iedzīvotāju rūpīgi atdalītos atkritumus operatoriem būs izdevīgāk nodot Getliņos, jo to pārstrāde Latvijā vēl nav ekonomiski izdevīga. Viens no smagākajiem pārmetumiem pašvaldībai no asociācijas puses ir par to, ka tā plāno sākt šādu reformu bez detalizētas vīzijas. R.Bendere skaidro, ka Rīgai patlaban nav konkrēta plāna, ko nākotnē darīt ar pašiem atkritumiem — pārstrādāt, dedzināt vai apglabāt. "Viens ir atšķirot, bet otrs — ko ar tiem darīt tālāk? Vācijā iedzīvotāji atšķiro biomasu, no kuras pēc tam ražo biogāzi, citur atkal šķiro plastmasu," skaidro R.Bendere, uzsverot, ka atkarībā no tā, ko ar sašķirotajiem atkritumiem grib darīt, tiek veidota arī visa šķirošanas sistēma.Rīgas pilsētas atkritumu apsaimniekošanas plāns 2006.—2012.gadam nosaka vien, ka jāizvēlas starp divām alternatīvām — jaunas poligona vietas meklēšanas sākšana vai atkritumu šķirošanas līnijas un atkritumu dedzināšanas izveide. Kaut arī A.Kļaviņš atzīst, ka patlaban Rīgai tiešām nav skaidrs, vai būs dedzinātājs vai jauns poligons, vai arī paplašināti Getliņi, viņš gan nepiekrīt, ka bez šādas vīzijas nevar veikt reformu, jo, viņaprāt, tā attiecoties tikai uz atkritumu savākšanas, iekasēšanas un kontroles sistēmu.