Diena.lv jau vēstīja, ka pirmdien KKC pārstāvji Facebook profilā paziņoja, ka centru, kur regulāri notikuši dažādi kultūras un mākslas pasākumi, vismaz uz divām nedēļām plānots slēgt. "KKC ar savu darbību mēģināja pierādīt, ka ir iespējami privāti kultūras centri, bet, acīmredzami, tā ir utopija. Ja ne cietumā, tad uz drīzu redzēšanos Skolas ielā," vēstīja paziņojums KKC lapā.
Šobrīd KKC pārstāvji tiekas ar saviem advokātiem, lai saprastu kā tālāk rīkoties, Dienai.lv atklāja KKC saimnieks Dāvis Kaņepe, kurš īrētajā ēkā iecerējis veikt lielus ieguldījumus, ierīkojot apkuri. "Ja tas viss ir tik nopietni, ka mums tāds sods tiek piespriests, tad vienkārši mums ir jāsaprot, kā tālāk rīkoties," centra slēgšanas iemeslus skaidro D.Kaņepe. Šobrīd tiek gaidīta tiesa, kurā pārsūdzēti Rīgas Pašvaldības policijas piemērotie sodi par apkārtējo iedzīvotāju miera traucēšanu. Pagaidām nevienu no uzliktajiem sodiem KKC nav izpildījis, Dienai.lv sacīja Pašvaldības policijas pārstāve Inese Tīmane.
D.Kaņepe atzīst, ka KKC rīkotajos pasākumos trokšņu līmenis kādreiz ticis pārkāpts, taču tas noticis tādēļ, ka Rīgas dome (RD) nav izstrādājusi nekādus objektīvus lielumus, lai noteiktu maksimālo trokšņu līmeni. Agrāk veikti decibelu mērījumi, atminas D.Kaņepe, taču tagad šāda norma no RD saistošajiem noteikumiem izņemta. Arī I.Tīmane norāda, ka RD noteikumos par trokšņu mērīšanu nekas nav minēts - pieļaujamā trokšņa kritērijs ir personas, kurām šis troksnis traucē. D.Kaņepe par šādu kritēriju ir sašutis, sakot - ja būtu zināmas konkrētas normas, troksni būtu iespējams kontrolēt. "Ja mēs zinātu, kādas ir tās normas, mēs varētu saprast, kā mēs varam darboties. Šajā brīdī ir pilnīga laimes spēle."
Absurda situācija radusies, piemēram, RD organizētās Rīgas velonedēļas laikā, kad KKC notika velonedēļas noslēguma pasākums. "Viņi izīrēja telpas pie mums, mēs sastādījām programmu ar perkusionistiem. Notika balle, bet mēs atkal dabūjām sodu," stāsta D.Kaņepe. Tas pats atkārtojies arī Baltajā naktī, kas līdzīgi kā velonedēļa ir RD organizēts pasākums. Uz jautājumu, kurš šādā situācijā ir atbildīgs par trokšņošanu, I.Tīmane sacīja, ka, sagatavojot īres līgumu, tajā ir jāparedz līdzēju sasvstarpējie pienākumi un saistības, kā arī atbildība par saistību nepildīšanu vai pusei radīto zaudējumu atlīdzību. "Rupji pārkāpjot sabiedrisko kārtību, izīrētājs, pat ja ir samaksājis par to paredzēto sodu, ir radījis apkārtējo negatīvu attieksmi pret uzņēmēju," sacīja I.Tīmane.
Jūlijā D.Kaņepe no kādas anonīmas personas saņēmis arī draudu zvanus, kuros persona teikusi, ka centrs ir jāslēdz ciet. Pēc nedēļas zvans atkārtojies, taču šoreiz no D.Kaņepes pieprasīta 1000 latus liela kompensācija – pretējā gadījumā būšot problēmas ar policiju. Šo sarunu D.Kaņepe ierakstījis un vērsies Drošības policijā. "Mums arī Drošības policijā jautāja, kā jūs zināt, ka tas ir kaimiņš, kas ir izsaucis policiju?" stāsta D.Kaņepe.
Dienas uzrunātie kultūras darbinieki, kuri apmeklējuši vai kādreiz rīkojuši savus pasākumus KKC telpās ir pārsteigti par neskaitāmajām sūdzībām. "Kaņepes kultūras centru aizver, bet tajā pašā laikā turpat blakus Baznīcas ielā ir Voodoo kazino, bet tur nekas netiek aizvērts, tur regulāri tiek pārkāpti noteiktumi," Dienai.lv saka Anša Rūtentāla kustību teātra horeogrāfe Santa Grīnfelde.
Arī laikmetīgās mākslas centra kim? direktore Zane Onckule norāda, ka, apmeklējot šo kultūras centru, nekad nav licies, ka pasākumi tajā būtu ļoti skaļi. Viņa pieļauj, ka sabiedrībai, iespējams, ir kaut kādas aktivitātes, kuras ir grūtāk atzīt un nolasīt, tāpēc cilvēki kļūst naidīgi. "Kultūras darbinieki mēģina celt to tēlu, ka Rīga ir mazā Berlīne visās nozīmēs, no otras puses ir daļa sabiedrības, kas to nevar pieņemt." Tai pat laikā viņa aicina neaizmirst, ka KKC atrodas pilsētas centrā - esam neliela pilsēta un cilvēki arī praktiski dzīvo centrā, saka Z.Onckule.
"Sūdzībnieki ir vai nu nogarlaikojušies vai nelaimīgi. Vienmēr jau var atrast kādu, kuram gulta čīkst skaļāk," situāciju komentē mākslinieks Kristians Brekte. Viņš uzskata, ka kompromiss šajā gadījumā nav iespējams, jo KKC atrodas ļoti neizdevīgā vietā starp dzīvojamām mājām, kur, ja vien nopietni nedomā par skaņas izolācijas iespējām, neko mainīt nebūs iespējams. "Žēl, protams, par to, ka viena no retajām vietām, kas pulcēja dažādus cilvēkus, tiek slēgta tik nepatīkamā veidā. Bet tas ir kā koks ar diviem galiem - vieni vienmēr bļaus, ka ar pa skaļu, citi, ka viņus apdala," saka K.Brekte.
Savukārt kultūras ministre Žanete Jaunzeme-Grende ar savas preses sekretāres Ievas Līnes starpniecību Dienai.lv sacīja, ka vēlētos, lai KKC līdzīgas sabiedriskas aktivitātes kultūras jomā izpaužas biežāk un ne tikai Rīgā. Taču tā kā KKC darbojas Rīgas pašvaldībā, Ž.Jaunzeme-Grende aicina pašvaldību un centra dibinātājus satikties un vienoties par tādu darbības formu, kur ieguvēji ir gan centra veidotāji, gan apmeklētāji, gan apkārtējie iedzīvotāji.