Viņš salīdzināja ostas bīstamību ar gāzes piegādes infrastruktūru Rīgas dzīvojamām mājām. "Vienmēr var notikt kāda nelaime, katra automašīna kaut kādā veidā var radīt problēmas, jo katrā automašīnā ir degviela, kaut kas var uzsprāgt. Es domāju, ka Rīgas osta atrodas ideālā vietā. Un tieši šis gadījums parāda, ka Kundziņsala ir tā vieta, kur ir ārkārtīgi liela perspektīva attīstībai, jo tā ir sala Daugavā," uzsvēra A. Šlesers. Viņš gan apzinās, ka šajā salā dzīvo cilvēki, bet Rīgas domē un brīvostā būs jāpaceļ jautājums, vai iedzīvotāji ir gatavi šajā teritorijā dzīvot "vienmēr un mūžīgi". "Ja cilvēku izvēle būs dzīvot ostas teritorijā, tā būs viņu suverēna izvēle, jo mēs nekādā gadījumā cilvēkus piespiedu kārtā nevaram no turienes kaut kur pārlikt dzīvot citā vietā," norāda Šlesers.
Rīgas ostai ir jāpalielina kravu apgrozījums no 30 miljoniem tonnu uz 50 miljoniem. "Mēs pievērsīsim lielāku uzmanību tām kravām, kuras var radīt šādas problēmas," teica A. Šlesers un piebilda, ka lielākā daļa preču nav ķīmiskas. Viņš uzskata, ka Rīgas brīvosta ir tā teritorija, kur droši var nodarboties ar biznesu, bet vienlaicīgi jābūt gataviem ārkārtas situācijām un svarīgi, lai atbildīgie dienesti spētu rīkoties, ko parādīja arī šīs dienas atgadījums. "Osta ir un paliek, un osta attīstīsies," preses konferencē paziņoja A. Šlesers.
Savukārt vides aktīviste, vairāku nevalstisko organizāciju pārstāve Sandra Jakušonoka aģentūrai LETA atzina, ka Rīgas osta nav piemērota bīstamām kravām, jo tai pārāk tuvu atrodas blīvi apdzīvotas vietas. "Apdzīvotu teritoriju tiešā tuvumā nedrīkst turēt šādas kravas. Pat pie vislielākajiem drošības pasākumiem var nostrādāt cilvēciskais faktors un notikt avārijas," sacīja Jakušonoka.
Vides aktīviste uzsvēra, ka Rīgas osta neesot tā veidota, lai tajā varētu pārkraut ļoti daudz kravu, turklāt bīstamu. "Osta it kā pārvietojas prom no centra, bet arī tur ir blīvi apdzīvotas teritorijas," norādīja Jakušonoka.