Samaksāju 1 miljonu dolāru, tā summa toreiz bija diezgan iespaidīga,” šodien preses konferencē stāstīja A.Šlesers. Teritorijā esot atradušies 40 objekti un tā nekad nav bijusi neaizskarta meža teritorija, “kā kāds to ir iedomājies”, uzsvēra vicemērs. Viņa lielākā kļūda esot, ka objekti nojaukti. Ja viņš būtu tos saglabājis, neviens neteiktu, ka tā ir bijusi meža teritorija, uzskata A.Šlesers.“Ja kāds cīnīsies par to, lai padomju laika grausti netiek aiztikti, tam varētu būt daudz atbalstītāju. Mans viedoklis ir ļoti vienkāršs – tas ir privātīpašums un daudzu gadu gaitā iegūti visi saskaņojumi ar visām iespējamām institūcijām. Lai noņemtu spekulācijas, es uzaicinu klātesošos uz Jūrmalu, lai nevajadzētu filmēt un fotografēt aiz sētas gribu parādīt šo teritoriju, jūs varēsiet iemūžināt šo graustu. Tad būs jāizšķiras, vai to iekonservēt un atstāt nākamajām paaudzēm, kas varēs iepazīties, kā cilvēki padomju laikos dzīvoja, vai ļaut man kā privātpersonai realizēt savas tiesības un apbūvēt teritoriju.” Jau ziņojām, ka valdība otrdien akceptēja rīkojuma projektu, kas paredz transformēt meža zemi savrupmājas un saimniecības ēkas kompleksa būvniecībai A.Šleseram un Inesei Šleserei piederošajā nekustamajā īpašumā Jūrmalā, Upes ielā. Zemesgabals atrodas Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā. Tas nozīmē, ka A.Šlesers (LPP/LC) zemes gabalā varēs izcirst 76 koku, to vidū arī simtgadīgas priedes.
Jūrmalas Aizsardzības biedrība (JAB) uzskata, ka tas nav labs precedents, jo simtgadīgu priežu izciršana nav samērojama ar privātmājas celtniecību. JAB paziņoja, ka vērsīsies Administratīvajā tiesā un Satversmes tiesā.