«Briesmīga un biedējoša,» par smilšu kaudzi saka arhitekte Zaiga Gaile un atgādina, ka pirms kuģu ceļa padziļināšanas tur bijusi Ķīpsalas pludmale. Vairākus vietējos iedzīvotājus arī mulsinājis norāžu trūkums, tādējādi izskanējušas versijas par iespējamu būvniecību. Tā gan pagaidām neesot paredzēta - upes ieloka ainava tiks atjaunota iepriekšējā veidolā. Rīgas pilsētas Arhitektu biroja direktora vietas izpildītāja arhitekte Regīna Bula norāda, ka jo īpaši Rīgas svētku laikā šis kalns degradē ainavu, taču viņa arī atgādina, ka šajā vietā ir paredzēta apbūve. «Pēc telpiskās izpētes secināts, ka pie tilta šajā vietā varētu atrasties uzbērums, protams, ne tik augsts kā patlaban tilts, un šī teritorija varētu būt izmantojama sabiedriski pieejamai funkcijai,» stāsta R. Bula.
Rīgas Brīvostas pārvaldes pārstāve Anita Leiškalne Dienai stāsta, ka nekāds konkrēts lēmums par šīs vietas apbūvi, arī iespējamu kuģu piestātnes būvēšanu, nav pieņemts, lai arī diskusijas ir bijušas. Uzņēmējs Viesturs Koziols, kurš jau kopš 2003. gada nomā zemi šajā vietā no RD un Satiksmes ministrijas, norāda - apbūves noteikumi un detaļplānojums mainīts vairākkārt, tādēļ pagaidām nav iespējams izveidot nekādu infrastruktūru.
Joprojām nav arī skaidrs, kur paliks izsūknētās smiltis - izskanējušas versijas gan par to pārdošanu, gan izmantošanu krasta līnijas stiprināšanai, taču galaslēdziens diskusiju laikā nav rasts. A. Leiškalne atzīst, ka pagaidām precīzu laiku, kad izvedīs smiltis, pateikt nav iespējams, jo vēl esot jāizveido pagaidu ceļi.
Gultnes padziļināšanas darbos upe kļuvusi 10 metru dziļa, kopējās projekta izmaksas bijušas 627 000 latu. Pēc padziļināšanas darbiem upē varēs ienākt jebkurš kruīza kuģis - iepriekš tas nav bijis iespējams nepietiekamā dziļuma dēļ. Kā Dienai pavēstīja A. Leiškalne, par iespējām un nodrošinājumu ienākt tieši Rīgas Pasažieru terminālī interesējušās vairākas lielās kruīza kuģu operatoru kompānijas, to skaitā AIDA, TUI un Costa.