"Esam iesnieguši Satiksmes ministrijā (SM) priekšlikumu šo teritoriju atgriezt Brīvostai, lai izbūvētu otru kruīza kuģu piestātni. Šogad Rīgā ienāk 92 kruīza kuģi. Ja rēķināmies, ka to skaits palielināsies, ir jābūt alternatīvam piedāvājumam, jo esošajā piestātnē vairāk par trim kuģiem nevar apstāties," skaidroja Ameriks.
Iecere pašvaldībā iesniegta jau pirms gada un Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments pa šo laiku ir veicis apjomīgu darbu, lai noteiktu precīzas topošās piestātnes koordinātas.
Zemesgabals, uz kura Daugavas kreisajā krastā kādreiz rīdzinieku iecienītās pludmales vietā joprojām slejas smilšu čupa, pieder Satiksmes ministrijai. Lai brīvosta būtu tiesīga uz šī īpašuma kaut ko darīt, zemesgabals vispirms jāiekļauj brīvostas teritorijā. Atbilstoši procedūrai Rīgas brīvosta iesniegusi priekšlikumu SM grozīt brīvostas robežu, paplašinot ostas teritoriju ar šo zemesgabalu kuģu piestātnes izbūvei. Šai idejai jāsaņem Rīgas domes atbalsts un SM jāsagatavo dokumenti skatīšanai Ministru kabinetā. Ameriks domā, - ja ir laba griba, lēmumu var pieņemt pāris mēnešu laikā un šis jautājums līdz 1.septembrim ir atrisināms. Tiklīdz lēmums būtu pieņemts, jaunajā Brīvostas teritorijā varētu sākties priekšdarbi un jau nākamā gada rudenī piestātne būtu gatava.
Ameriks atturējās prognozēt, kādas varētu būt projekta izmaksas, jo, līdzīgi kā Triangula bastionā, piestātnes potenciālajā teritorijā atrodas vecā dambja baļķi, kas ir kultūrvēsturiskas nozīmes objekts un projektā būs atsevišķi jāeksponē. Šis nosacījums projektu varētu sadārdzināt.
Piestātnes būvdarbu pasūtītājs, visticamāk, būs pati Rīgas brīvosta, lai izvairītos no īpašuma tālākas ieķīlāšanas vai privātiem komerciāliem riskiem. Projekta gaitā plānots nostiprināt krastu un izbūvēt attiecīgi sakārtotu laukumu, lai pasažieri varētu izkāpt no kuģa un ar kājām pār Vanšu tiltu nokļūt pilsētas centrā. Ostas funkciju īstenošanai varētu būt nepieciešams izveidot pāris nelielas jaunbūves - vietu izkāpšanai, kontroles dienestam, muitas un robežsardzes darbībai.
Kā ziņots, Rīgas brīvostas pārvalde pērn veica Daugavas padziļināšanu ostas teritorijā, lai atvieglotu kruīza kuģu ienākšanu pilsētā. Kopš tā laika Venšu tilta malā slejas liela smilšu kaudze, ar kuru Ameriks jau vairākas reizes solījies tikt galā.
Vicemērs gan atzina, ka izveidojusies neērta situācija - firma, kas uzvarēja konkursu, vienojās ar Satiksmes ministriju par to, ka Brīvostai piederošās smiltis varēs novietot uz tā paša zemesgabala, kuru osta noskatījusi piestātnes izbūvei. Brīvosta no problēmas tikusi vaļā, pērn oktobrī pārdodot smilšu kaudzi izsolē par 100 000 latu ar bijušo Rīgas domes deputātu, uzņēmēju Juri Žuravļovu (Dzimtene) saistītam uzņēmumam, līdz ar to kalna aizvākšana vairs nav brīvostas kompetencē. Uzņēmēji jau vairākkārt solījuši kaudzi aizvākt, tomēr tas vēl joprojām nav noticis.
"Esmu uzdevis gan kā ostas valdes priekšsēdētājs uzdevis [ostas pārvaldniekam Leonīdam] Loginovam risināt šo jautājumu, gan Rīgas domē šo jautājumu risināt ar domes Administratīvo komisiju. Es ceru, ka līdz 1.jūlijam izdarīsim kaut ko. Šobrīd esam sagatavojuši diezgan asu reakciju, jo solījumi ir palikuši, gaisā karājoties," sacīja Ameriks. Rīgas dome esot uzdevusi Satiksmes ministrijai sakārtot savu īpašumu, pretējā gadījumā ministrijai varētu piemērot administratīvo sodu, ka tā savu īpašumu neuztur kārtībā.
Smilšu apjoms tiek lēsts ap 75 000 kubikmetru.
Pēc padziļināšanas darbiem Daugava ir desmit metrus dziļa. Kopējās projekta izmaksas bija 627 000 latu.