Mūziķis Reinis Sējāns pozitīvi vērtē cilvēku kopā būšanu, taču iepriekšējos gados gaismas objekti bijuši spilgtāki un iedvesmojošāki. "Šogad es vīlos. Tas viss izskatījās mazliet ne līdz galam izdarīts. Man patīk skatīties uz lietām, kur es redzu, ka tas ir no sākuma līdz beigām izdarīts, ka ir perfekti un atstāj pēcgaršu, par kuru pēc tam var padomāt," teic R.Sējāns. Mūziķis pieļauj, ka festivāla organizatoriem pienācis laiks atslābināties, nākamgad uztaisīt vienkāršākus objektus, lai atkal saņemtos uz aiznākamo gadu – "tā riktīgi, ka visiem māksliniekiem ir ko teikt un tiešām ir ko dot tam festivālam."
Mūzikas žurnālists Uldis Rudaks savā tvitera kontā raksta: "Gadu gaitā neesmu savas domas mainījis un arī šoreiz būtu gatavs Staro Rīga organizatoriem pateikt tieši acīs: kaut kāds stulbums!".
Arī projektu vadītāja un blogere Marta Krivade sociālajā tīklā tviter neslēpa savu sašutumu par redzēto: "Ļoti žēl, bet šis bija visneglītākias Staro Rīga ever. Varbūt labāk iedot naudu trīs labiem nevis 17 nekādiem projektiem? Un tie mirguļojošie s**i, ko pārdeva kioskos - vai nu tie ir kaut kāds Ušakova sievasmātes rūpals vai jāliek cietumā par sliktu gaumi."
Vilšanās šogad bijusi arī blogerim Jānim Polim, kurš norāda, ka festivālā bijuši apskatāmi ļoti daudz objektu, taču tikai retais no tiem bijis pārdomāts un atstājis būtisku iespaidu. "Man gribētos redzēt vairāk izdomas, vairāk tehnoloģiju izmantošanu, kas, visticamāk, nozīmē to, ka ir jāpārdomā viņu finansēšanas sistēma," uzskata blogeris. J.Polis norāda, ka turpmāk būtu vērts padomāt par mazāku objektu skaitu, kam tiek piešķirts lielāks finansējums, taču attiecīgi tie ir iespaidīgāki.
"Pasākums ir kolosāls," sajūsmu neslēpj radio dīdžejs Eduards Švāns, taču, viņaprāt, daudz ko no organizatoru sākotnēji piesolītā šogad tā arī neizdevās ieraudzīt, turklāt iepriekšējos gados festivāls bijis arī demokrātiskāks. Šogad apmeklētājiem objektus nācies īpaši meklēt un mērot salīdzinoši lielus attālumus. "Agrāk, izkāpjot centrā, tu visu dabūji. Neizstaigā visu, bet dabū tik daudz. Šogad bija tumsa, pārdevēji un subnormāla karte ar dažiem izgaismotiem punktiem iepretim Raiņa piemineklim," novērojis E.Švāns.
"Es saprotu, ka ir bijuši kaut kādi objekti, bet viņi esot bijuši jāmeklē. Tas, kas man iekrita acīs, ko, braucot garām pie Operas redzēju, bija tas tilts un projekcijas uz Operas nama. Ja godīgi to pārējo es knapi redzēju," līdzīgu viedokli pauž pazīstamais dziedātājs Lauris Reiniks. Viņaprāt, pilsētas mēroga festivālam jābūt redzamam ar neapbruņotu aci. Dziedātājs arī atzīst, ka vilšanās sajūtu radījis izgaismotais Vanšu tilts, jo gaidījis, ka tas būs "krāsaināks, spilgtāks un oriģinālāks".
Daudzi pamanījuši arī spilgtos suvenīru stendus, kuri bijuši teju uz katra stūra. Blogeris J.Polis novērojis, ka ap šiem stendiem pulcējušies vairāk cilvēku, nekā ap pašiem gaismas objektiem. Arī E.Švāns norāda, ka dažādos pilsētas parkos, kur iepriekšējos gados bijuši izvietoti gaismas objekti, šogad varēja redzēt vien "karekļu tirgotavas un leģendāros gaismas zobenus".
Festivāls Staro Rīga šogad notika jau piekto reizi un tajā no 15. līdz 18.novembrim varēja aplūkot 81 gaismas objektu. Rīgas pilsētas budžetā festivālam sākotnēji tika paredzēti 106 000 latu, kas ir gandrīz uz pusi mazāk nekā pagājušajā gadā. Tādēļ festivāla organizators nodibinājums Rīga 2014 vērsās ar lūgumu pie Rīgas domes un tika atbalstīts ar papildfinansējumu 36 000 latu apmērā, portālam Diena.lv pastāstīja nodibinājuma pārstāve Renāte Franke.
Lai gan naudas šogad bijis ievērojami mazāk nekā iepriekš, festivāls izdevās, uzskata Rīgas 2014 vadītāja Diāna Čivle. Tas, pirmajā brīdī vērtējot, nesa līdzi mazāk spožuma, taču šogad ikviens varējis atrast kaut ko savu, jo projekti bijuši visai atšķirīgi. Tiesa gan Staro Rīga kūrētāja atzīst, ka, saņemot pieteikumus šī gada konkursa darbu programmai, žūrija bija vīlusies par lielāku, vērienīgāku projekta ideju trūkumu. "Kad jau pēcāk pārrunāju to ar projektu veidotājiem, viedoklis bija visiem viens - tāpat skaidrs, ka šobrīd ir ierobežoti budžeti, nauda jātaupa. Un tas apgriež lielām idejām spārnus."
Tālāko festivāla attīstību D.Čivle redz, veidojot attīstību starptautiskā virzienā, – gan tāpēc, ka tas pastiprinātu radošo konkurenci pašmāju māksliniekiem, gan tāpēc, ka šis būs Eiropas galvaspilsētas programmas projekts.