"Kamēr tā nav, mums nav nekāda pamata sludināt, ka šeit var parādīties gan panorāmas rats, gan citas atrakcijas. Mežaparks ir dabas pamatne, un pat soliņu nolikt ir vesela procedūra," skaidrojis A. Tauriņš. Viņš atgādina, ka reiz Mežaparkā bija slidotava, karuseļi, kinoteātris, bērnu dzelzceļš, izpletņu lēcēju tornis, bet tagad RM nekas cits neatliek, kā izvietot vienkāršas un primitīvas" atrakcijas. To nav daudz, jo uzņēmēji uz šejieni neraujas. Darbdienās, pat neraugoties uz labiem laikapstākļiem, cilvēku ir samērāmā maz.
Mežaparka
uzturēšanā RM šogad gatavi tērēt pusmiljonu latu, no tiem 200 000 paredzēti pasākumu rīkošanai. 19. jūnijā notiks Siera svētki, jūlija
pirmajā pusē skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, bet katru nedēļu
sarīkot lielu pasākumu, ko par prasību izvirzījis Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers (LPP/LC), RM nav pa
spēkam. Uzņēmuma iekšienē virmo ideja estrādes iekštelpās
izveidot Dziesmu svētku muzeju, ar ko šobrīd nodarbojas darbinieku
grupa. Tad estrādi varētu iesaistīt apritē cauru gadu, uzskata A. Tauriņš.
Jaunu elpu Mežaparka otrā pusē Ķīšezera krastā varētu ienest Somijas un Latvijas kopuzņēmums Marinetek Latvia, kas caur A.Šlesera vadīto Investīciju un uzņēmējdarbības veicināšanas padomi ieguvis tiesības pie peldvietas veidot pontonu piestātni, kuras pirmā kārta taps šovasar. Tā būs paredzēta 16 jahtām.
Visu Matīsa Arnicāna rakstu "Slavenais Mežaparks tagad nīkuļo" lasiet sestdienas Dienā vai sadaļā Šodien laikrakstā.