Izmantojot publisko un privāto partnerību, tuvāko gadu laikā labiekārtotajā teritorijā vieta varētu atrasties arī Latvijas mūsdienu mākslas muzeja filiālei, starptautiskajam filmu festivālam Arsenāls, Gastronomijas koledžai, Runājošajiem akmeņiem, kā arī daudz kam citam. "Spīķeri ir tas projekts, ko Rīga vēlas prezentēt, lai 2014.gadā kļūtu par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Ja mēs visi samestos kopā, varētu parādīt Eiropas līmeņa kvartālu," pārliecināts ir viens no tā attīstītājiem Jānis Dinne. Palīdzēs Eiropas nauda
Teātri, muzeji, opera, kori, rakstniecība, vizuālā māksla, profesionālā mūzika, reklāma, dizains, mediji, tautas māksla - šo un citu radošo industriju nozīme ekonomikā pēdējā laikā tiek uzsvērta arvien vairāk. Jau tagad Rīgā ir izveidojušās apkaimes, kurās vienkopus var identificēt vairākas radošās aktivitātes. Tie ir kvartāli Andrejsalā un spīķeros, Kalnciema ielas dizaineru kopiena, mediju centrs Sarkanajā kvadrātā, kā arī uz mākslas un izklaides aktivitātēm veidoti radošās apkaimes aizmetņi rūpnīcas VEF teritorijā.
Lai veicinātu diskusiju par radošo kvartālu, māju un ielu attīstību Lielbritānijas padome Latvijā pagājušajā nedēļā rīkoja semināru Radoša fiziskā telpa un tās katalizatori. Tajā kā viens no ambiciozākajiem projektiem tika pieteikts pilnsabiedrības Spīķeri attīstītais kvartāls Daugavas krastā starp Maskavas, Krasta un Turgeņeva ielu, kas pašreizējo veidolu ieguva XIX gadsimta otrajā pusē. Spēkā esošais pilsētas attīstības plāns kādreizējās noliktavās paredz attīstīt kultūras un izklaides funkcijas, un spīķeros jau tagad darbojas Leļļu mākslas muzejs, Dirty Deal Cafe ar avangarda teātri, laikmetīgās mūzikas un kino pasākumiem, notiek festivāli un koncerti.
"Kultūras funkcija ir tā, kas visvieglāk graustu rajonu pārvērš par sakoptu vidi, jo tur nevajag rīģipsētu sienu un asfaltētu ceļu," pauž viens no spīķeru īpašniekiem un attīstītājiem Uldis Dinne. Noliktavu atjaunošana notiek pakāpeniski - ir pabeigtas piecas no 10 ēkām, un rudenī uzņēmēji varētu ķerties klāt nākamajām. Būvniecībā jau investēti aptuveni 15 miljoni eiro, un līdz darbu pabeigšanai būs nepieciešami vēl vismaz 10 miljoni.
Daudz kas ieceru realizēšanā ir atkarīgs no pašvaldības, jo zeme zem spīķeriem ir tās īpašums. Tās labiekārtošanā dome plāno ieguldīt trīs miljonus latu no Eiropas Savienības fondu naudas degradēto teritoriju attīstīšanai. Par šiem līdzekļiem paredzēts nojaukt garāžas, betona sētas, izbūvēt ceļus, savest kārtībā zem Krasta ielas esošo gājēju tuneli un sakārtot Daugavas krastmalu, lai tā būtu piemērota kuģīšu piestātnēm. Pilsētas attīstības departamenta sabiedrisko attiecību speciāliste Marija Ābeltiņa informē, ka pašreiz apstiprināšanai tiek gatavots projekts, bet reāli darbi varētu sākties ātrākais gada beigās.
J.Dinne uzsver, ka apkārtnes labiekārtošana ir nozīmīga, lai
Vecrīgu savienotu ar Maskavas ielu un tālāk visu Latgales
priekšpilsētu: "Spīķeri ir tā mazā atslēdziņa, lai šo vidi
sakārtotu un atdzīvinātu. Lai cilvēki uz šejieni nāktu baudīt
kultūru un atpūsties." Īpašnieki cer, ka projekts arī atpelnīs
ieguldīto naudu: "Mērķis ir radīt simbiozi, lai kultūra un bizness
strādā roku rokā."
Iegūst visi
Komentējot radošo kvartālu veidošanos Rīgā, pilsētsociologs
Viesturs Celmiņš skaidro, ka, līdzīgi kā citviet pasaulē, šādas
vietas rodas pašas no sevis un tās ir subkultūru izpausmes telpas.
Kā to apliecina pētījumi, radošās industrijas galvaspilsētā ir
salīdzinoši attīstītas un katrā ziņā ienesīgs bizness. "Daudzi
uzņēmējdarbības projekti ir sākušies kā brīvā laika pavadīšanas
veids jeb hobijs, kas pēcāk realizējams ar finansiālu atdevi," viņš
piebilst.
Attīstības departamenta ekonomikas pārvaldes priekšnieka vietnieks Guntars Ruskuls papildina, ka radošajās apkaimēs attīstītāji domā ne tikai par peļņu, bet arī par pievienoto vērtību radošajiem procesiem. "Ieguvēji ir visi - uzņēmēji, kuriem ir laba reputācija, radošo profesiju pārstāvji, kuriem ir atbilstoša vieta pašrealizācijai, pilsētnieki, kuriem vismaz uz dažādu pasākumu laiku ir iespēja izrauties no guļamrajoniem un apmeklēt interesantas vietas Rīgā." Pēc G.Ruskula domām, jo vairāk šādu apkaimju, jo vairāk pilsēta sevi pozicionē kā atvērta aktīviem 20 un 30 gadu veciem cilvēkiem, ar to pašreiz nodarbojas daudzas pasaules pilsētas, īpaši Ņujorka, Amsterdama, Barselona, Berlīne u.c. "Tie būs cilvēki, kas veidos pilsētu - tās telpu, arhitektūru un sociālo dzīvi," viņš uzsver.