Butkus skaidroja, ka tiesa savā spriedumā atzina, ka sabiedrības tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā vides jomā nav pārkāptas, jo pirms būvatļaujas izdošanas nebija jāizstrādā detālplānojums un nebija jāveic publiskā apspriešana.
Tiesa arī skaidroja, ka detālplānojuma izstrādes jēga un mērķis ir detalizēt teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā noteiktās prasības. Ja minētajos dokumentos attīstības priekšlikuma īstenošanai būtiskās prasības jau ir pietiekami detalizēti noteiktas, tad detālplānojuma izstrādei nav pamata. Tiesas ieskatā konkrētajā gadījumā nepastāv neviens no tiesību normās noteiktajiem priekšnoteikumiem detālplānojuma izstrādei.
Tiesas ieskatā, esošajos teritorijas plānošanas dokumentos strīdus jautājumi ir atrisināti pietiekamā detalizācijas pakāpē. Tajos gar zemesgabalu ir paredzēta satiksmes infrastruktūras izbūve. Objekts pieslēdzas ieplānotajām ielām, neprasot ieplānoto ielu sarkano līniju pārkārtošanu un neietekmējot citas pieguļošās teritorijas un publisko piekļuvi tām. Ir paredzēti arī citi galvenie inženiertīkli, un tie nav jāizplāno un jāizveido no jauna tieši konkrētajam zemesgabalam. Objekts atbilst dominējošajai apbūves funkcijai attiecīgajā apbūves kvartālā, objekta apbūves parametri atbilst attiecīgajā vietā bijušo būvju apbūves parametriem, skaidrots tiesas spriedumā.
Tiesa norādīja, ka katra jauna būvniecība zināmā mērā ietekmē blakus esošo māju iedzīvotāju sadzīves apstākļus. Valsts vides dienests tehniskajos noteikumos ir izvirzījis tādas vides aizsardzības prasības, lai objekts neradītu būtisku troksni vai smakas, kas varētu ietekmēt blakus esošo dzīvojamo apbūvi. Piebraukšana objektam notiks pa maģistrālo ielu posmiem, kas tiks uzbūvēti neatkarīgi no loģistikas centra būvniecības. Līdz ar to transporta plūsmas pieaugums pa maģistrālajām ielām un šo ielu radītā ietekme nav tieši saistāma ar objektu un vienādojama ar objekta radīto ietekmi.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas.
Jau ziņots, ka zemo cenu veikalu tīkls Lidl 2003. gadā sāka gatavoties ienākšanai Baltijas valstu tirgū, tomēr vēlāk no šiem plāniem atteicās un pārdeva visus aptuveni 50 veikalu celtniecībai iegādātos zemesgabalus. Savu lēmumu Lidl pārstāvji pamatoja ar Baltijas valstu pārāk mazo tirgu.
Latvijā uzņēmums tolaik labi nopelnīja, pat neatvēris nevienu veikalu, jo nekustamo īpašumu buma laikā izdevīgi pārdeva iegādātos īpašumus.
Trīs gadu laikā - no 2006. līdz 2008. gadam - SIA Lidl Latvija peļņa sasniedza kopumā 7,2 miljonus latu, liecina Firmas.lv informācija. Daļu no Lidl īpašumiem Latvijā pārpirka igauņu veikalu tīkls A-Selver, taču šis tirgotājs bija spiest pamest Latvijas tirgu ekonomiskās krīzes iespaidā.
Pērn vasarā kļuva zināms, ka Lidl atjaunojis plānus Latvijas tirgus apgūšanai.
Šī gada martā SIA MMS Property Solutions, kas ir atbildīgs par veikalu ķēdes Lidl ienākšanu Latvijā, tika mainīts nosaukums uz SIA Lidl Latvija.
:)