Latvijas Tirgotāju asociācija kopā ar K.Barona ielā strādājošajiem tirgotājiem uzskata, ka tieši K.Barona ielu ir daudz vienkāršāk pārveidot par gājēju ielu. Šī iela esot arī daudz piemērotāka iepirkšanās ielas statusam, jo tajā izvietojušies jau trīs lieli iepirkšanās centri - Galerija Centrs, Barona centrs un Bērnu pasaule. Tāpēc tirgotāji sola līdz Ziemassvētkiem nodrukāt karti, kas popularizēs K.Barona ielu kā Baltijā garāko tirdzniecības ielu. Proti, K.Barona ielas garums esot 3,3 kilometri, Tērbatas ielas garums - 1,8 kilometri, Ģedimina prospekta Viļņā garums savukārt ir 2,2 kilometri, bet Tallinā visas iepirkšanās ielas ir īsākas, informē tirgotāji.
Kā Dienai norādīja galvaspilsētas Būvvaldes vadītājs Andis Cinis,
Tērbatas un K.Barona ielā ir nozīmīga sabiedriskā transporta kustība,
un pašvaldības rīcībā līdz šim nav bijis nopietna salīdzinājuma par
sabiedriskā transporta pārcelšanu no šīm ielām. "Rīgas centrs īstenībā
nemaz tik liels nav, un transporta lietas, kas saistītas ar ielas
bloķēšanu, ir jāņem vērā," sacīja A.Cinis. Lai arī lēmumi par ielas
atvēlēšanu gājējiem parasti nav racionāli balstīti, bet tiek pieņemti,
vēloties radīt pilsētniekiem pievilcīgāku vidi, lai ideju par ielas
slēgšanu Rīgā "apaudzētu ar miesu", esot vēl daudz jāstrādā, atzina
būvvaldes vadītājs.
Tuvākajā laikā Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja lems par aptuveni 40 000 latu piešķiršanu metu konkursa organizēšanai un tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādei, kas parādītu, cik izdevīgi pilsētai būtu Tērbatas ielu pārvērst par gājēju ielu. "Šis būtu pēdējais punkts uz "i", vai to darām vai nē," Dienai skaidroja Pilsētas attīstības departamenta pārstāve Marija Ābeltiņa. Līdz šim atbildīgā Attīstības komiteja gan nav atbalstījusi naudas piešķiršanu šim projektam, taču vēlreiz atgriezīsies pie šī jautājuma.
M.Ābeltiņa norāda, ka esot apsveicama sabiedrības diskusija, kuru ielu atvēlēt gājējiem. "Ja būs pamatoti argumenti un ja sabiedrība būs pret, ar varu neko nedarīs," teica M.Ābeltiņa, piebilstot, ka līdz šim veiktajā sabiedrības aptaujā par Tērbatas ielas atvēlēšanu gājējiem, 60% aptaujāto atbalstījuši šo ideju.
Līdz šim, pasūtot vairāku tūkstošu latu vērtas izpētes par Tērbatas un K.Barona ielu, pašvaldība nosliekusies Tērbatas ielas labā. Kā liecina pētījumi, abas ielas ir līdzvērtīgas gājēju ielas izveidošanai, un abos gadījumos tiks radīt negatīva ietekme uz transporta intensitāti Rīgas centrā, secināts E.Daniševska biroja veiktajā pētījumā. Izdevīgāk ielas atdot gājējiem būtu posmā no Elizabetes ielas līdz Matīsa ielai, un pētnieki iesaka saglabāt transporta kustību pa gājēju ielu šķērsojošajām ielām. Taču pašvaldībai ielu slēgšanas ziņā būtu jāatrisina arī vairākas būtiskas problēmas – kā nodrošināt autostāvvietas gājēju ielu iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kur pārcelt sabiedrisko transportu. Atteikties no tramvaju satiksmes K.Barona ielā gan nebūtu iespējams, secināts pētījumos.
Rīgas būvvaldes vadītājs norāda, ka pastāv dažādas metodes ielas atvēlēšanai gājējiem – piemēram, slēdzot satiksmi ielā nedēļas nogalē, svētkos vai noteiktas sezonas laikā. "Ir arī dažādi risinājumi ar transportu. Citur redzēts, ka pa gājēju ielu brauc tramvajs, un ir dažādas metodes, kā pasargāt cilvēkus no nokļūšanas zem tramvaja," atzina A.Cinis. "„Tramvaju satiksme Kr.Barona ielā nekādus sarežģījumus neradītu, jo vairākās Eiropas pilsētās, piemēram, Brēmenē, Lisabonā un Bernē pa gājēju ielām kursē tramvajs," atzīst arī Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs.