Traģēdijai seko brīdinājuma zīme

Brīdinājuma un piemiņas zīmes te parādījās drīz pēc tam, kad 14.decembrī, krītot no Aldara torņa, dzīvību zaudēja alpīnisma entuziasts Sergejs Kleščinskis (24), toreiz traumas guva arī viņa biedrs. Alpīnistu asociācija torni atzinusi par kāpšanai bīstamu, lūgusi arī to atjaunot, taču, kad tas varētu notikt, — joprojām nav zināms. Pašvaldības aģentūras Rīgas dārzi un parki direktora vietnieks Uldis Zommers pesimistiski pieļauj: "Šajā finansiālajā situācijā reāli rekonstrukcijas darbi visdrīzāk nesāksies divus trīs gadus." Brīdinājuma zīmi pie Aldara torņa pēc traģiskā negadījuma izlika Rīgas dārzi un parki. Iežogot torni pagaidām nav plānots. Aldara tornis būvēts XIX gadsimta beigās, kopš pagājušā gadsimta 60.gadiem to treniņiem aktīvi izmanto alpīnisti, tā ka šī ir viena no retajām vietām, kur klinšu kāpšanā var trenēties pilsētvidē. Tiesa, alpīnistu organizācijas torni kāpšanai nerekomendē tā sliktā tehniskā stāvokļa dēļ. Zināms, ka jau agrāk te notikuši negadījumi. Tornis pamatīgi cietis ne vien no laika zoba, bet arī no demolēšanas, vēl pirms 20 gadiem te bija divi savstarpēji saistīti torņi, tagad palicis tikai viens apdrupis. Pa torņa drupām kāpelē arī vietējie jaunieši, gultas vietas torņa iekšienē mēdz ierīkot bezpajumtnieki. Ar lūgumu atjaunot un pielāgot Aldara torni alpīnistu treniņiem Latvijas Alpīnistu un ceļotāju asociācija 2006.gadā vērsās pie torņa īpašniekiem Rīgas domes. No pilsētas attīstības fonda parka rekonstrukcijas tehniskajam projektam tika piešķirti 22 000 latu, 2007.gada otrajā pusē Rīgas dārzi un parki noslēdza līgumu ar iepirkuma konkursā uzvarējušo projektēšanas uzņēmumu T.I.P. Būvprojekts. No projektētājiem Diena noskaidroja, ka tehniskā projekta izstrāde tuvojas beigām. Ir veikta arī torņa tehniskā apskate un Rīgas Tehniskās universitātes speciālisti snieguši atzinumu par torņa tehnisko stāvokli, norādot: "Mākslīgo pilsdrupu turpmākā izmantošana alpīnistu vajadzībām patlaban nav pieļaujama, jo objekta tagadējais tehniskais stāvoklis vērtējams kā neapmierinošs un atbilstošs pirmsavārijas stāvokli definējošiem kritērijiem." T.I.P. Būvprojekta pārstāve Vita Rinkēviča saka — projektētājiem nācās lūgt pagarināt tehniskā projekta iesniegšanas termiņu, jo bija nepieciešams ilgāks laiks, lai pilnībā veiktu būves tehnisko pārbaudi. Janvāra vidū projektu plānots iesniegt saskaņošanai būvvaldē. Aldara parks un tornis ir vietējas nozīmes kultūras piemineklis. "Tornim ir brūkošās daļas, kur varētu sākotnēji veikt konservāciju, tad pamazām restaurēt. Par paraugu ņēmām Bauskas pilsdrupu konservācijas projektu, kuru veica čehu speciālisti," stāsta V.Rinkēviča. Arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārstāvis Jānis Asaris stāsta — vispirms nepieciešama konservācija, lai tornis netiktu vēl vairāk brucināts, tad jāsāk torņa atjaunošana. Viņš neizslēdz iespēju, ka pēc atjaunošanas torni varētu arī izmantot alpīnistu vajadzībām. V.Rinkēviča saka — ja tuvāko mēnešu laikā izdošoties projektu saskaņot visās institūcijās, vasarā varētu sākt restaurāciju. U.Zommers gan uzskata — līdzekļus projekta īstenošanai neizdosies iegūt, un pieļauj, ka torni varētu atjaunot vien pēc diviem trim gadiem. "Rīgas dome investīciju projektus paredz prioritārā secībā, taču finanses jau esošajiem apgrieztas tik tālu, ka šaubos, vai šis drīzumā būtu prioritārs. Ja šogad projekts būtu gatavs, nebūtu iekavējies, vēl varētu likt uz nākamā gada prioritāšu sarakstu, taču nesanāks.