Uz Gaismas pili varētu sākt pārcelties 2013. gada jūnijā

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunā ēka vēl tikai gaida iekšējās apdares darbus - vairums telpu piepildītas ar būvmateriāliem un stalažām, grīdas klāj būvgruži, savukārt plašie logi, no kuriem ēkas augšējos stāvos kādreiz pavērsies skaisti pilsētas skati, joprojām aizklāti ar necaurredzamām plēvēm. Taču jau tagad bibliotēkas darbinieki strādā pie rūpīga pārvākšanās plāna un cer, ka Gaismas pils apmeklētājiem būs pieejama līdz 2014. gada sākumam.

Celtniecības darbi aizkavējušies

LNB krājumā esošās grāmatas plānots pārvest pa daļām un kolīdz viena grāmatu porcija tiks aizvesta uz jauno ēku, tā uzreiz būs pieejama arī lasītājiem. "Mums nav doma aiztaisīt vienā galā visu bibliotēku ciet, pusgadu pārvākties un pēc tam atkal taisīt vaļā," uzsver bibliotēkas pārstāvji. Taču tā kā jaunajā ēkā brīvpieejā paredzēts izlikt 350 tūkstošus grāmatu, iepriekš nepieciešama rūpīga sagatavošanās. Katra grāmata drošības nolūkiem jāaprīko ar radio frekvenču identifikācijas sistēmu – īpašām metāliskām uzlīmēm. Tāpat grāmatas pirms pārvešanas nepieciešams dezinficēt, jo ilgu laiku tās atradušās grāmatām nepiemērotās krātuvēs. Ieplānots, ka dezinfekcijas kamerās tiks apstrādātas aptuveni miljons gramatu, un, kā šobrīd pieļauj LNB darbinieki, tam būs nepieciešams aptuveni pusgads.

Grāmatu apstrādes procesā noderēs arī palīdzīgas rokas, jo katra grāmata pirms pārvākšānās būs jāpaņem rokās, jāapstrāda un jānoliek atpakaļ. LNB labprāt sadarbotos ar studentiem – īpaši bibliotēkzinātnes studentiem, taču nekādas publiskas akcijas visticamāk netiks rīkotas. Bibliotekāri uzsver, ka "grāmatas nav malka" un gan apstrādes, gan pārvākšanās procesam ir jābūt ļoti stingri uzmanītam, tāpēc visur ir jābūt klāt bibliotēkas darbiniekiem: "Pietiek kaut ko sajaukt un tad starp šiem četriem miljoniem iespiedvienību grāmata nekad nebūs atrodama. Ja viņa tiks nolikta nepareizā vietā, tad viņa būs mirusi."

Jau tagad ir skaidrs, ka bibliotēkas ēkas celtniecības darbus neizdosies pabeigt līdz 18. novembrim, kā tas iepriekš bija plānots. Jaunais grafiks ir iesniegts LNB Uzraudzības padomē, kuru pēc tam jāapstiprina Ministru kabinetam. Šobrīd LNB pārstāvji cer, ka 2013. gada jūnijā varētu būt tas brīdis, kad no sešām esošajām bibliotēkas ēkām sāksies pārcelšanās uz jauno LNB mājvietu. Tas nozīmē, ka Gaismas pils apmeklētājiem varētu būt pieejama līdz 2014. gada sākumam.

Valdīs akadēmiska un klasiska noskaņa

Gaismas pils projekta koncepts ir atvērtība un fleksibilitāte, tāpēc ēkā nebūs daudz sienu - vietās, kur telpas būs nepieciešams nodalīt, tiks izmantotas stikla sienas vai grāmatu plaukti, šādā veidā saglabājot atvērtu un pārredzamu kopiespaidu. Telpu apdarē tiks izmantoti vien daži materiāli – bērza finierējuma paneļi, stikls, neuzbāzīgi grīdu segumi. Pirmā stāva centrālajā vestibilā iecerētas granīta grīdas, izstāžu zālēs un citās publiskās telpās grīdas būs no koka, savukārt lasītavās tiks ieklāti pelēki paklāji, kuru raksts būs pieskaņots sienu krāsojumam.

Gaismas pils toņu sistēmā plānots iemūžinātas Latvijas naudas zīmju krāsas – sākot ar piecu latu zaļo krāsu apakšējos stāvos, beidzot ar zilo, sarkano un brūno augšējos. Iecerēts, ka bibliotēkā valdīs ļoti klasiska, izturēta un akadēmiska noskaņa, tāpēc krāsu nebūs daudz - naudas zīmju toņi tiks izmantoti vien lasītavu paklāju ornamentos, atsevišķos sienu krāsojumos, kā arī informācijas zīmēs.

Tā kā viens no LNB galvenajiem uzdevumiem ir grāmatu saglabāšana nākamajām paaudzēm, īpaša uzmanība jaunās ēkas projektā tiks pievērsta telpu mikroklimatam. Grāmatu krātuvēs paralēli darbosies divas mikroklimata nodrošināšanas sistēmas – gadījumā, ja galvenā sistēma pārstās darboties, automātiski ieslēgsies lokālā mikroklimata nodrošināšanas sistēma. Ka portālam Diena.lv skaidroja LNB darbinieki, šāda mikroklimata sistēma nav nevienā citā Latvijas bibliotēkā. Ēkas tehnoloģiskais aprīkojums lielā mērā vainojams pie bibliotēkas projekta dārgajām izmaksām, jo tas aizņem lielu daļu no projekta kopējās tāmes.

Diennakts stāvs

Bibliotēkas pirmajam stāvam būs publiska funkcija un tas būs pieejams arī cilvēkiem, kuriem nav nepieciešami bibliotēkas pamata pakalpojumi. Tajā atradīsies Latviešu grāmatniecības muzejs, izstāžu zāles, konferenču centra lielā zāle, bibliotēkas veikals, kā arī interneta kafejnīca. Savukārt stāvu augstāk iecerēts kāds īpašs jaunievedums, kas visticamāk būs interesants studentiem – mezonīna stāvs ar jaunākās periodikas lasītavu būs atvērts 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā. Ja ieplānots strādāt nakts laikā, grāmatas no citām bibliotēkas lasītavām iepriekš varēs pasūtīt uz "diennakts stāvu".

Jauns pakalpojums tiks piedāvāts arī Audiovizuālajā un multimediju centrā, kas atradīsies ceturtajā stāvā. Datori tiks aprīkoti ar specifiskām datorprogrammām, kuras parasti datora lietotāji ikdienā nemaz nevar atļauties nopirkt. Tāpat šeit tiks ierīkotas īpašas kabīnes, kurās apmeklētāji varēs radīt mūziku ar datoru palīdzību.

Savukārt bibliotēkas piektajā stāvā, kurā atradīsies Letonikas nodaļa, Reto grāmatu un rokrakstu nodaļa, Baltijas Centrālā bibliotēka, kā arī Latviešu folkloras krātuve, iecerēta īpaša goda vieta Dainu skapim. Inženieriem jau dots uzdevums izgatavot speciālu stikla mājiņu, kurā Dainu skapi paredzēts novietot. “Skapim klāt nevarēs tikt, bet viņu beidzot varēs redzēt,” priecājas LNB darbinieki.

LNB ēku projektējis pasaulē atzīts latviešu izcelsmes arhitekts no ASV Gunārs Birkerts. Projekts tapis sadarbībā ar vienu no ievērojamākajiem Latvijas arhitektiem – Modri Ģelzi. Būvdarbus veic Nacionālā Būvkompāniju apvienība, ko veido trīs lielākie Latvijas būvuzņēmēji – SIA Re&Re, AS RB-SSKALS un SIA “Skonto Būve”. Bibliotēkas pasūtītājs ir LR Kultūras ministrija un ēkas būvniecība izmaksā 114,6 miljoni latu.

LNB jaunajā ēkā paredzētas 1000 lasītāju vietas, turklāt vienas dienas laikā būs iespējams uzņemt 3000 apmeklētāju. Ēkā kopā ar krātuvēm iespējams glabāt sešus miljonus iespieddarbu, taču brīvpieejā būs pieejami 350 tūkstoši izdevumu.