Uzņēmēji šoziem mazāk spējuši palīdzēt Rīgas dekorēšanā

Tie pilsētu krāšņos līdz pat janvāra vidum. Piesakās arvien vairāk Lai meklētu jaunus risinājumus pilsētas rotāšanai, arī šī gada sākumā Rīgas domes kultūras departaments izsludināja ideju metu konkursu, izvēloties labākos piedāvājumus pilsētas noformēšanai Ziemassvētkos. G.Kambars neslēpj, ka vēlētos redzēt vairāk ideju, taču pozitīvi ir tas, ka ar katru gadu pieaug iesaistīto mākslinieku skaits. "Šoreiz jau bija no kā izvēlēties," viņš norāda. Konkursā, atrasts rotājums Vērmanes dārza kokiem ar nosaukumu Lāstekas. Līdzās tam parkā atgriezīsies trīs lielie sniegavīri, kas rīdziniekus un pilsētas viesus priecēja jau pērn. Starp labākajiem darbiem iekļauts arī vienotā stilā veidots Vecrīgas, 11.novembra krastmalas un Akmens tilta dizains. Tur tiks izvietots objekts Ziemassvētku pasaka Rīgā, kuru veidos elektriskie dekori ar nosaukumu Spārni. No grafiskā dizaina piedāvājuma izraudzīts apsveikuma plakāts uz Okupācijas muzeja fasādes. "Varētu jau vēl un vēl dekorācijas, bet ne jau visu mēs varam atļauties," saka G.Kambars, uzsverot, ka Rīgas noformēšanai Ziemassvētkos piešķirtie 90 000 latu (tikpat, cik pērn) ir "izcili maza" summa. Rēķinot pēc pilsētas platības, galvaspilsēta ierindojas pēdējā vietā starp lielākajām Latvijas pilsētām noformējumam piešķirtās naudas ziņā. Turklāt jāņem vērā, ka vēl trešā daļa no šīs summas jātērē dekorāciju uzstādīšanai: "Ja, piemēram, ir 42 koki, kuros katrā ir pa diviem gaismas aizkariem, darba apjoms nav nemaz tik mazs." Reklāmas neaizliedz Taupīts parasti tiek, izmantojot atsevišķus elementus no valsts jubilejas un citu svētku dekorācijām, pieskaņojot tās Ziemassvētkiem. Šoreiz tiks saglabāti arī vairāki gaismas festivāla Staro Rīga objekti Bastejkalnā un Brīvības bulvāra alejā pie Ministru kabineta. Savukārt noformējums Salūtpuķes, kas festivāla laikā rotāja Akmens tiltu, pārvietots uz Kalnciema ielas pārvadu. Tas tāpēc, ka par Akmens tilta izgaismošanu Ziemassvētkos jau tradicionāli gādā Maxima. Dailes teātri rotās jau citus gadus izmantoti noformējuma elementi ar teātrim atbilstošu tematiku. Tāpat pilsētas ielu un skvēru kokos iekārs elektriskos gaismas aizkarus un spuldžu virtenes. Pilsētas centrālajā daļā šos dekorus izvietos pie Brīvības pieminekļa, Latvijas Nacionālās operas skvērā, Merķeļa ielā gar Vērmanes dārzu, Tērbatas ielā gar Ministru kabinetu un Baumaņa skvērā iepretim Rīgas apgabaltiesai, Esplanādē un gar to Kalpaka bulvārī. Priekšpilsētās rotājumus uzstādīs Ropažu un Brīvības ielas stūrī, Zemitāna laukumā gar Brīvības ielu, Mūrnieku un Matīsa ielas skvērā, Ziedoņdārzā gar Čaka ielu, F.Sadovņikova un Lāčplēša ielas skvērā, kā arī Dzirciema ielas un Jūrmalas gatves krustojumā. Savukārt Kurzemes prospekta sadalošās joslas, Buļļu ielas, Jūrmales gatves un Mūkusalas ielas atsevišķos posmos gaismas dekori tiks izvietoti apgaismes stabos. "Ja citus gadus daudzi uzņēmumi bija gatavi palīdzēt, tad tagad tā krīze ir jūtama," norāda G.Kambars, piebilstot, ka citās Eiropas pilsētās, piemēram, Parīzē, dekorēšana ir privātuzņēmumu ziņā. Šoziem pamanāmākais dāvinājums Rīgai ir egle Elizabetes ielas un Brīvības bulvāra stūrī, kuras pakājē tās sponsors SIA Skonto būve izvietojis sev gaismas reklāmu. G.Kambaram dāvinātāja vēlme reklamēties šķiet pašsaprotama: "Mēs neesam ne tik bagāti, ne lepni, lai šo dāvinājumu nepieņemtu. Egle ir dārgāka nekā citas pilsētā, turklāt reklāma nav tik kliedzoša, viens no sakarīgākajiem parakstiem, kāds tur ir bijis." Jautāts, vai izvietot šādu reklāmu uzņēmumam neiznāk lētāk, nekā maksāt par līdzīgu ikdienā, G.Kambars atbild, ka "citādi uzņēmums šo vietu nevarētu nopirkt, jo tā nav paredzēta reklāmai.