Iekārta, kas izspiež lieko slapjumu no sienām, un divi separatori, kas uzsūc un novada gaisā virmojošo ūdens daudzumu, tika iegādāti, lai cīnītos ar problēmu, kas bojājusi pieminekļa tehnisko stāvokli kopš tā uzcelšanas 1935.gadā. Tuvāko mēnešu laikā pieminekļa un tā apkārtējās vides sakopšanai ieplānoti vēl vairāki pasākumi - virsmas tīrīšana ar sausā ledus strūklu un liepu vainagošana, kā arī apzeltīto zvaigžņu stāvokļa novērtēšana.
Ūdens tiek izspiests
Unikālākā no piemineklī nesen uzstādītajām ierīcēm nepārsniedz parasta videomagnetofona izmērus un ir novietota uz neliela plauktiņa. "Tur nekas nav jādara, jo tā strādā autonomi. Ierīces antena ģenerē elektromagnētisko lauku, kas ir pretējs zemes polaritātei, un ūdens molekulas šajā laukā pārvietojas - iztvaiko vai nonāk zemē," Dienai stāsta Libērijs Počs, uzņēmuma Regalo, kas nodarbojas ar ierīces izplatīšanu, valdes loceklis. Paredzams, ka gada laikā tā no pieminekļa "izspiedīs" līdz pat 80% mitruma.
Agrāk arī pieminekļa iekšpusē uz metāla konstrukcijām regulāri nogulsnējās ūdens pilītes, kas lika tām rūsēt, bet nu, pateicoties diviem separatoriem, šis mitrums tiek uzsūkts kopā ar gaisu, atdalīts un novadīts pilsētas kanalizācijā. L.Počš stāsta, ka ventilācija pieminekļa iekšpusē ir tik slikta, ka ar slapjuma izspiešanu no akmens sienām vien ir par maz, un līdz jūtamam efektam būtu ilgi jāgaida. Tieši tādēļ tika uzstādīti arī separatori.
Jāapcērp liepas
Nolūkā uzlabot pieminekļa apkārtni, jau piektdien iecerēta blakus augošo liepu vainagošana, kura pēdējo reizi veikta pirms septiņiem gadiem. Pa šo laiku koku zari ir atauguši un aizsedz pieminekļa apgaismojumu. Aģentūras Rīgas dārzi un parki celtniecības un transporta iecirkņa vadītājs Andis Gremze stāsta, ka liepu vainagošana ir jāsāk nekavējoties, pirms sulu tecēšanas, vai arī jāatliek līdz rudenim. Sulu tecēšanas laikā "kokā notiek visaktīvākā vielmaiņa starp zariem un saknēm, tādēļ apgriešanas gadījumā koks varētu pārstāt augt," viņš skaidro. Teorētiski vainagošanu iespējams veikt arī vasarā, bet cilvēki tad parasti ir neizpratnē, kādēļ tiek apzāģēti lapojoši koki.
Līdz 4.maija svētkiem paredzēts sakopt pieminekļa pakāji, kā vēl vienu veicamo pasākumu Dienai min G.Gailītis. Paaugstinājums, uz kura parasti godasardzē stāv karavīri un tiek nolikti ziedi, ir pārklājies ar netīrumu kārtu, tāpēc piemineklim atkārtoti tiks veikta virsmas tīrīšana ar sausā ledus un saspiesta gaisa strūklu. Šī videi draudzīgā tehnoloģija palīdz noņemt jebkurus netīrumus, nebojājot virsmu.
Pārbaudīs zvaigznes
Maija beigās speciālisti arī iepazīsies ar pērn pavasarī pārdzimšanu piedzīvojušo pieminekļa zvaigžņu stāvokli, kurām, veicot Brīvības pieminekļa uzkopšanu, tika konstatēta zeltījuma lobīšanās. Tās tika noceltas un aizgādātas uz Rundāli pie restauratora Gaza Habibuļina.
Tā kā kopš iepriekšējās zeltīšanas bija pagājuši vien pieci gadi un zvaigznēm vajadzējis mirdzēt vismaz 20 gadus, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) uzsāka pārbaudi. Tajā tika konstatēts, ka zelts pirms pieciem gadiem uzklāts vienā slānī, kaut paredzēta bija divkārtēja zelta lapu klāšana, kā arī virkne citu pārkāpumu. Ekspertu padome izlēma atņemt restauratora vecmeistara kvalifikācijas kategoriju zeltītājai Jautrītei Mežsargai, kas vēlējās otrreizēju jautājuma izskatīšanu, skaidrojot, ka tieši VKPAI likusi izmantot nepareizu tehnoloģiju. Kā Dienai pastāstīja VKPAI ekspertīzes daļas vadītāja Dace Čoldere, lēmums par kvalifikācijas atņemšanu līdz šim nav pārsūdzēts. Inspekcija pēc konstatētajiem pārkāpumiem toreiz vērsās arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, kas lietas apkopoto informāciju 2006.gada novembrī nosūtīja Ģenerālprokuratūrai jautājuma tālākai izlemšanai. Prokuratūrā teic, ka ar šo lietu patlaban nodarbojas Valsts policija.
Putni vairs nebaidās
Jāatgādina, ka pēc zvaigžņu zeltīšanas pērn aprīlī gan vairāki rīdzinieki, gan speciālisti pamanīja, ka zvaigznēm pazudis mirdzums. To noliedza Rīgas pieminekļu aģentūra, VKPAI un G.Habibuļins, iesakot skatīties uz zvaigznēm no dažādiem leņķiem. Zvaigžņu pārbaude pēc diskusijas par to spožumu netika veikta, stāsta D.Čoldere. Viņa gan atzīst, ka zeltīšana notikusi lielā steigā un zvaigznes Brīvības pieminekļa rokās ieliktas vēl nenožuvušas, taču laika apstākļi esot bijuši labvēlīgi, lai zeltījums sacietētu.
G.Gailītis norāda, ka pašlaik zvaigznēm lielāko kaitējumu nodara putnu izkārnījumi. Putni jau ir pieraduši pie pērn pavasarī uzstādītās 800 latu dārgās skaņu iekārtas. D.Čoldere saka: "Pati redzēju dažus uz zvaigznēm". Lai novērstu šo problēmu, pieminekļu aģentūra domā meklēt risinājumus, no kuriem viens varētu būt jaunas putnu atbaidīšanas iekārtas uzstādīšana.