"Tie ir pārdomāti priekšlikumi par pieminekļa izmantošanu sabiedrības audzināšanā, līdzīgi kā informēšana par Valsts drošības komitejas informatoru likteni, cilvēku neviennozīmīgu likteni," pauda Rīgas pieminekļu padomes priekšsēdētājs Ojārs Spārītis. Viņš uzsvēra, ka zem pieminekļa ir ap 1400 kvadrātmetriem plašas neizmantotas telpas, ko varētu izmantot informatīvas ekspozīcijas izvietošanai. "Tas pieminekļa apmeklēšanu padarītu civilizētāku un humānāku, varētu atrast harmoniskus sadzīvošanas momentus," teica Spārītis.
Latvijas un Krievijas 1994. gadā noslēgtās vienošanās par memoriālo būvju un karavīru masu kapavietu aizsardzību un uzturēšanu gan neuzskaita konkrētus objektus, taču laika gaitā Krievija vairākkārt lūgusi apliecināt, ka uz Uzvaras pieminekli attiecas šajā līgumā paredzētā aizsardzība. Latvija gan diplomātiskajā sarakstē, gan citā saziņā paudusi izpratni šajā jautājumā, līdz ar to vēsturiski iegājies, ka līgums attiecas arī uz Uzvaras pieminekli, skaidrojot vēsturisko kontekstu, norādīja Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretāra vietnieks Atis Lots.
Viņš pauda, ka tolaik, gatavojot līgumus ar Krieviju, galvenais mērķis bija izvest Krievijas militāro personālu, tāpēc citi aspekti, ieskaitot memoriālu aizsardzību, virzījušies "automātiski".
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 25. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Vilks jēra ādā
Neslāvs
Irlielāmērāticams