VNĪ Attīstības nodaļas vadītājs Andrejs Milzarājs skaidroja, ka pie mājas sliktā tehniskā stāvokļa vainojami pamati, jo ozolkoka pāļi trūdēšanas dēļ atdalās un nosēžas. Koka pāļi galvenokārt pūst Vecrīgas gruntsūdens līmeņu svārstību dēļ. Šobrīd būtu nepieciešama ēkas pamatu iekonservēšana, lai vismaz tādā veidā saglābtu Vāgnera zāli līdz brīdim, kad tiks nolemts, ko tad īsti darīt ar šo māju.Māja Vāgnera ielā 4 ir ļoti nozīmīgs valsts aizsargājams kultūras vēstures piemineklis, ko visiem būtu pienākums saglabāt. Objekts atrodas Rīgas sirdī un ir ļoti viegli pieejams, tādēļ VNĪ būtu priecīgs, ja pēc iespējas ātrāk varētu atrisināt jautājumu par ēkas tālāko nākotni, minēja Strautmane.Premjera padomnieks un bijušais kultūras ministrs Ints Dālderis (V) pēc ēkas apskates norādīja, ka patlaban būtu nepieciešami mazāk nekā viens miljons latu, lai nostiprinātu pamatus, panākot, ka ēka vairs tālāk negrūst kopā.Savukārt Milzarājs vēstīja, ka, veicot aprēķinus par Vāgnera zāles piemērošanu Jaunā Rīgas teātra vajadzībām, tajā laikā izmaksas tika lēstas aptuveni četru miljonu latu apmērā, taču gadījumā, ja ēku grib atjaunot pilnībā, domājot par to, kam tā kalpos nākotnē, tad izmaksas būtu lielākas.Tomēr kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (VL-TB/LNNK) aicina pirms laika nepārsteigties ar summu nosaukšanu, pirms nav veikts izvērtējums. Par to, ka vispirms ir nepieciešamas izvērtējums, lai varētu nosaukt galējo summu, liecina piemērs no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja rekonstrukcijas projekta, kur sākotnēji tika minēts, ka būs nepieciešami pieci miljoni latu, tad summa pieauga līdz 10 miljoniem, bet gala rezultāts ir 24 miljoni latu.Kultūras socioloģe Dagmāra Beitnere ir pārliecināta, ka ir vajadzīga stingra politiskā griba, lai ēka tiktu saglābta un tā nesabruktu. "Ir strauji jāpieņem lēmums par pamatu konservāciju, lai māja tiktu saglābta. Mēs jau esam bijuši liecinieki, ka Latvijā 20 gadu laikā daudzas ēkas ir sabrukušas," uzsvēra Beitnere.Māja tagadējā Vāgnera ielā 4 uzcelta 1782.gadā pēc slavena Vidzemes politiķa, mecenāta un Rīgas pirmā pastāvīgā teātra izveidotāja Oto Hermaņa fon Fītinghofa-Šēla pasūtījuma arhitektam Kristofam Hāberlandam.Pēc Hāberlanda projekta tika uzbūvēts teātra nams, ko sauca par "Muses namu", kas bija pazīstams kā viens no labākajiem vācu teātriem ārpus Vācijas teritorijas. Jaunā teātra telpās Oto Hermanis nodibināja teātra biedrību, kas mitinājās teātra ēkas augšējā stāvā. Zālē bija 500 skatītāju vietas. 1788.gadā teātra ēka tika izīrēta Muses biedrībai, bet 1815.gadā biedrība ēku no Fītinghofu ģimenes atpirka.Vāgnera ielas 4 namā no 1837.gada līdz 1839.gadam strādāja izcilais vācu komponists Rihards Vāgners. Šajā zālē ir koncertējuši Ferencs Lists (1842), Klāra Šūmane (1844), Antons Rubinšteins (1844) un Hektors Berliozs (1847).Ēka ir vairākkārtīgi pārbūvēta - 1882.gadā pārbūvi veica arhitekts Jūlijs Augusts Hāgens, 1988.gadā - arhitekts Juris Gusevs, bet 1994.gadā - arhitekts Juris Poga.
Vāgnera zāles mājai steidzami nepieciešams uzlabot pamatu stāvokli
Vāgnera koncertzāles mājai Rīgā, Riharda Vāgnera ielā 4, šobrīd ļoti sliktā stāvoklī ir ēkas pamati, kas ietekmē visas mājas konstrukcijas, tādēļ būtu nepieciešamas steidzami veikt ēkas pamatu uzlabojumus.Kā otrdien, 5.feburārī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas izbraukuma sēdē pauda VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) valdes priekšsēdētāja Baiba Strautmane, VNĪ kā Vāgnera ielas 4 īpašuma pārvaldnieks ir apsekojis mājas tehnisko stāvokli, kura laikā nācies secināt, ka dēļ kritiskajā stāvoklī esošajiem mājas pamatiem cieš arī pārējās mājas konstrukcijas, par ko liecina redzamās plaisas sienās un griestos.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.