Vai transports pieturās būs jāgaida vēl ilgāk?

Rīgas mērs Jānis Birks (TB/LNNK) sagatavoto dokumentu uzskata par optimālu, taču norāda, ka politiķiem vēl būs iespēja diskutēt un nākt klajā ar piedāvājumiem. Viņš gan nepieļaus "situāciju, ka vairāk var dabūt tas, kurš skaļāk kliedz, niknāk vicinās ar dūrēm vai izvirza ultimātus."Apjoms un algas Saskaņā ar finanšu departamenta sagatavoto šāgada pašvaldības budžeta projektu, kas nonācis Dienas rīcībā, domes atbalsts RS plānots iepriekšējā gada līmenī — 47,9 miljoni latu, kaut gan vēl decembrī tika solīti 62,8 miljoni. Taču jau ar solīto summu, lai iekļautos pieejamā finansējumā, RS nācās samazināt sabiedriskā transporta reisu skaitu par 7%. Uzņēmums savā budžetā samazināja visas pozīcijas, kas nebija saistītas ar obligātajiem kredītu vai nodokļu maksājumiem. Samazinājums skāra darba algas un administrācijas izdevumus, pamatlīdzekļu iegādi, atjaunošanu un citas pozīcijas. Negrozāmi palika izdevumi ilgtermiņa aizņēmumu atmaksāšanai un par komunālajiem pakalpojumiem — gāzei, siltumam, ūdenim un kanalizācijai. Tāpat netika aiztikts zemās grīdas tramvaja ieviešanas projekts, jaunu trojebusu iegāde un elektroniskās biļetes ieviešana, jo par šiem projektiem jau noslēgti līgumi, kuru neizpildes gadījumā uzņēmumam draudētu finansiālas un juridiskas sankcijas. "Ja dotācija paliks tādā pašā apjomā kā pērn, mums būs jāatgriežas pie tām pašām mainīgajām pozīcijām, kuras samazināt — tas ir darba apjoms un algas," saka RS preses sekretāre Iluta Bērziņa. Cik liels draud būt sniegtā pakalpojuma kritums, viņa nevar pateikt, jo RS vēl nav paguvusi veikt aprēķinus. Arī RS padomes priekšsēdētājs Imants Rākins (TB/LNNK) apstiprina, ka iespējas uz vēl ko citu taupīt "ir ļoti sarežģīti" un, ja šāda dotācija tiks pieņemta, būs jāmazina darba apjoms. Spiež Valūtas fonds Piektdien par dotācijas apmēru lems budžeta komisija. J.Birks atzīmē, ka esošie cipari nav akmenī iecirsti un par tiem vēl var runāt: "Taču par nopietnu priekšlikumu tiks uzskatīts tikai tas, kurā būs norādīts precīzs finansējuma avots esošā budžeta ietvaros," uzsver mērs. J.Birks norāda, ka tapušais budžeta projekts ir valdības diktēts un tas izriet no valdības memoranda ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF). Diena jau rakstīja, ka pašvaldība decembrī neapstiprināja sagatavoto budžeta variantu, jo tajā paredzētā ieņēmumu prognoze vairs neatbilda prognozētajiem ieņēmumu rādītājiem šajā gadā. Turklāt SVF, kas Latvijai aizdeva naudu, prasīja, lai ne tikai valsts, bet arī pašvaldības samazina saimnieciskos tēriņus par 25%. Rezultātā arī Rīgai nācās izdevumus apcirpt šādā apmērā, lai to būtu tikpat, cik ieņēmumu — 502 miljoni latu. "Jaunais budžeta projekts ir katastrofa. Visu krīzes smagumu paredzēts iznest uz rīdzinieku rēķina. Tādā izskatā mēs to nevaram atbalstīt," saka opozīcijas deputāte Baiba Brigmane (JL) un norāda, ka viņas frakcija sniegs priekšlikumus, lai neciestu tās sfēras, ko uzskata par prioritārām — izglītība, sociālā joma, drošība, sabiedriskais transports. B.Brigmane norāda, ka pašvaldība paredzējusi taupīt uz vairāku pabalstu rēķina. Taču, saskaņā ar projektu nav īstenoti nekādi pasākumi administratīvā aparāta reorganizācijai.