Tik sliktus nepiedāvā
Jauno namu būvē tiek izpildītas visas likumdošanas prasības, taču jāsaprot, ka normatīvu latiņu nevar likt pārāk augstu, Dienai skaidro Agris Kamenders, SIA Ekodoma energoauditors. Tomēr viņš uzskata, ka gan no energoefektivitātes, gan materiālu ekonomijas viedokļa likumdošanas prasības jānosaka augstākas, jo "tirgus jau ir izaudzis".
"Piemēram, tik sliktus logus, kā pieļautu normatīvie akti, Latvijā neviens vairs nepiedāvā," saka A.Kamenders. Patlaban likumu normas Latvijā ir vienādas ar Lietuvu, bet no Dānijas atpaliekam, turklāt "likumam ir jāuzliek pienākums domāt par energoefektivitāti", uzsver eksperts.
Gudrāki pircēji
Līdz šim nekustamo īpašumu un būvniecības nozarē noteicošais faktors bija cena, un ne pasūtītājs, ne pircējs bieži nebija gatavi maksāt vairāk, lai taupītu energoresursus un mazinātu ekspluatācijas izmaksas nākotnē, Dienai atzīst SIA RBS SKALS Nekustamie īpašumi valdes locekle Ilze Latišenoka.
Ir arī pozitīvi izņēmumi, tomēr A.Kamenders uzsver - ārzemēs pieprasījumu regulē pircēji, izvēloties labāko, un "arī Latvijā tā būs, tiklīdz tirgus būs piesātināts". Pagaidām pieprasījums tā pārsniedz piedāvājumu, ka "tiek izpirkts viss, kas tiek uzbūvēts, neskatoties uz kvalitāti".
Atšķirīgi ir projekti, kuri radīti ātras peļņas gūšanai, un projekti, kuros domāts par gala lietotāju un ēkas ekspluatāciju nākotnē, norāda I.Latišenoka. Viņa pieļauj, ka tuvākajā laikā situācija mainīsies, jo sabiedrība kļūst informētāka un mainās pasūtītāja attieksme pret projektu.
Jauno namu īpašnieku prasības kā galveno stimulu vairākās Eiropas valstīs populāro enerģiju taupošo ēku ienākšanai Latvijā Dienai jau agrāk minējuši zaļās arhitektūras ideju pārstāvji. Diena jau rakstīja, ka pirmās pasīvās mājas, kur siltumenerģijas patēriņš, salīdzinot ar parastajām jaunbūvēm, ir līdz 80% mazāks, taps pēc Rīgas pašvaldības SIA Rīgas pilsētbūvnieks pasūtījuma Vācijas arhitektu un būvnieku izpildījumā.
Cer uz valsti
Arī dažas Latvijas arhitektu un būvnieku firmas sākušas apgūt enerģiju taupošo māju celtniecību. Patlaban visos jaunajos projektos energoefektivitātei tiek pievērsta lielāka uzmanība, jo "jārēķinās ar dažādām Eiropas Savienības direktīvām, kurās ir norādījumi par ēku energosertificēšanu", novērojusi I.Latišenoka. A.Kamenders cer, ka jaunā energoefektivitātes likumdošana par māju energopasēm, kas patlaban tiek saskaņota, situāciju uzlabos.
Būtiska būs arī valsts līdzdalība energoauditu finansēšanā, kura, "ja viss ritēs gludi", varētu sākt darboties no 1.oktobra, Dienai saka Iveta Puķīte, Mājokļu aģentūras projektu un programmu vadības nodaļas vadītāja. Diena jau rakstījusi, ka valsts atbalsta programmas mērķis ir ar 70% līdzfinansējumu atbalstīt energoauditus, ar 20% - agrāk celto daudzdzīvokļu ēku renovāciju, kurā vismaz vienam jābūt energoefektivitātes uzlabošanas pasākumam.