Ieorsinājums pasūtīt kuģus Rīgas kuģu būvētavai radās Jūras spēku komandierim Ilmāram Lešinskim (1999 – 2005). Viņš savulaik lidojuma laikā žurnālā izlasījis rakstu, kurā V.Meļņiks stāstījis, ka ir gatavs būvēt Latvijai kuģus par pašizmaksu. I.Lešinskis pasūtījis pētījumu Kuģu būvniecības iespējas Latvijā, ko par 10 000 latu veica Ekonomikas institūts. Pētījumā tika secināts, ka kuģus būvēt Latvijā var vienīgi Rīgas kuģu būvētavā. "Ja skatāmies no valstiskā viedokļa, ar šo pasākumu atbalstīt vietējo uzņēmumu, būtu bijis daudz labāk. Ne vienmēr finansiālo izdevīgumu nosaka tiešās izmaksas," uz jautājumu, vai lētāk nebūtu izsludināt konkursu, atbildēja bijusī institūta vadītāja Raita Karnīte.
Pētījumu pabeidza 2003.gadā. Armijas vadība ar to iepazīstinājusi politiķus, tomēr tā laika premjeram Einaram Repšem (JL) un aizsardzības ministram Ģirtam Valdim Kristovskim par kuģiem interese neesot bijusi, norādīja Nekā personīga.
Situācija mainījusies 2007.gadā, kad premjera amatu atkal ieņēmis A.Kalvītis, bet par viņa padomnieku uzņēmējs V.Meļņiks. Tad arī dota zaļā gaisma šim projektam. Lēmums pieņemts valdības slēgtajā daļā. Jūras spēki izvēlējušies vislabāko kuģa modeli – SWATH divkorpusu kuteri. Līgums paredz, ka V.Meļņika uzņēmums par 38 miljoniem uzbūvēs piecus patruļkuģus.
Tomēr praksē izrādījās, ka kuģubūvētava Latvijā nav spējīga uzbūvēt šāda tipa kuģus, tāpēc uzņēmums to pasūtīja vācu kuģu būvētavai Abeking & Rasmussen. Taču līgums ar valsti netika lauzts, uzsvēra Nekā personīga. Rīgas kuģu būvētava ir saņēmusi avansa maksājumu - 19 miljonus.
Šobrīd zināms, ka Vācija Latvijai uzbūvēs trīs patruļkuģus. V.Meļņika uzņēmums
cer no vāciešiem iegādāties licenci un kādu kuģi mēģināt uzbūvēt tepat
Rīgā.
Lēmumu par V.Meļņika iesaisti kuģu būvēšanā virzīja aizsardzības ministrs Atis Slakteris (TP). Viņš uzskata, ka, uzticot Meļņikam kuģubūvi, sildījis Latvijas ekonomiku.
Līdzīgu SWATH tipa kuģi iepērk arī Igaunija. Igaunijas jūras administrācija pirms diviem mēnešiem noslēdza līgumu ar tieši to pašu vācu kuģu būves uzņēmumu, kas būvēs pēc V.Meļņika pasūtījuma. Igauņi saņemšot kuģus ar aprīkojumu, bet Latvijai to vēl vajadzēšot darīt.
Šobrīd Aizsardzības ministrija cenšas pārskatīt maksājumu grafikus par kuģiem, jo krīze strauji mazinājusi aizsardzības budžetu. Nākamnedēļ par izmaiņām līgumā iecerētas uzņēmēja sarunas ar premjeru Valdi Dombrovski, informē Nekā personīga.