A.Zotovas tēvs bijis kalējs, bet māte "skaitīja pātarus", norādījusi jubilāre, ar to domājot, ka mamma bija saimniece. A.Zotova dzimusi četru bērnu ģimenē, izaudzinājusi dēlu un meitu, kas gan šo pasauli jau atstājuši, viņai ir trīs mazbērni un seši mazmazbērni.
Dzīves sākumā A.Zotova dzīvojusi Rīgā. Bailēs par iespējamām represijām īsi pirms kara ģimene Latviju pametusi, par turpmāko dzīvesvietu izvēloties Lietuvu. Latvijā palicis viņas brālis, pie kura pēc kara pārcēlās dzīvot. Ar vīru A.Zotova sastapusies Lietuvā, kur bijusi sava saimniecība, piedzimusi meita. Ar laiku Annas kundze mājas izjūtas dēļ nolēmusi atgriezties dzimtenē, raksta NRA, piebilstot, ka dzīves lielākā daļa pagājusi, strādājot Dobeles rajonā, Auces kolhozā.
"Visu mūžu viņa bijusi strādīga, centusies citiem palīdzēt, taču situācija kopš pagājušā gada rudens mainījās," stāstījusi mazmeita Aija. Pagājušais gads A.Zotovai bijis īpaši sāpīgs - pēc dēla zaudējuma 2007.gadā pērnajā pavasarī mūžībā aizgājusi arī meita. Vēl oktobra sākumā sirmgalve apdarījusi mājas darbus, taču pēkšņi vienā vakarā liktenis lēmis viņai palikt uz gultas.
"Nekāda prieka jau nav," par gadu nastu saka pati vecākā rīdziniece. Viņa
vēloties būt noderīga un palīdzēt citiem, nevis kļūt par apgrūtinājumu.
Jubilāre neesot izvēlīga - labprāt bauda rupjmaizi, kartupeļus ar sviestu
un kefīru, vēsta laikraksts.
Pēdējos 40 gadus viņas uzticams palīgs ir znots Gunārs, kuram regulāri tiekot uzdoti dažādi jautājumi par laiku un sadzīvi.