Gojs.Leģenda stāsta, ka reiz Rīgā dzīvojis varen prasmīgs kalējs, kuram nebija ne sievas, ne bērnu, taču viņš prata no metāla darināt brīnumainas lietas, jo īpaši - laternas šaurām, tumšām ieliņām, lai vēlīni gājēji sveiki un veseli tiktu līdz savam galamērķim. Pilsētā runāja, ka kalēja meistardarbi nes veiksmi, taču viņš pats reiz pēc garas un smagas darba dienas aizdomājās: "Ko vērts ir bezgalīgais skrējiens starp darbu un mājām, ja nav ģimenes un pašam savas laimes?" Sapnī pie viņa atnāca vectēvs, kas arī reiz bijis kalējs, un teica: "Katrs pats ir savas laimes kalējs, izkal arī sev to pats!"Kalējs ilgi domāja un izkala to, ko vislabāk prata, - lielu laternu, ko uz saviem spārniem nes dzelzs putns un kas garāmgājējiem dod laimes gaismu. Kad ļaudis sapulcējās un apbrīnoja laternu, viņu vidū bija jauna meitene, ar ko kalējs iepazinās un apprecējās. Tā kalējs tika pie savas laimes un dāvāja to arī citiem."Pēdējos gados rīdzinieki un pilsētas viesi bija ieslīguši materiālajā pasaulē, tās problēmās un mūžīgā nevaļā, bet aizmirsuši par to, ka patiesu laimi nevar sniegt ne nauda, ne kāda cita taustāma bagātība," saka ieceres autori."Laimes laterna" atradīsies Vecrīgā, Gleznotāju ielā, pie nama, kurā dzīvo idejas autors Gojs.
Vecrīgā iedegta “Laimes laterna”
Vecrīgā, Gleznotāju ielā, atklāta “Laimes laterna”. To kopā ar mākslinieci Ievu Liepiņu un kalējiem Jevgēniju Mihaiļuku un Juri Basinski, iedvesmojoties no kādas senas leģendas, veidojis bērnu un pieaugušo pasaku rakstnieks Vladimirs Gojs. "Laimes laterna" atrodas pie nama, kurā dzīvo pats idejas autors V.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.