Automašīnas turpu šurpu kursē visu dienu, un iedzīvotājiem ik pa brīdim jāpārdzen savas mašīnas, lai smagie varētu tikt garām, tāpat jāsamierinās ar aizķertiem elektrības stabiem un sētām un vasarā "jāēd" putekļi.
Diena par situāciju Jaunpils ielā rakstīja jau 2006.gada vasarā. Toreiz būvtehnikas iznomātājs — zviedru kompānija SIA Cramo — solīja izbūvēt atsevišķu pieslēgumu Kārļa Ulmaņa gatvei, kas no noliktavas atrodas apmēram 50 metrus. Jau bija sākta būvprojekta izstrāde un uzņēmuma pārstāvis prognozēja, ka pēc astoņiem mēnešiem jaunais ceļš varētu būt gatavs. Tomēr vēl aizvien tas tur nav izveidots.
Negrib maksāt
Piebrauktuves tehniskais projekts būvvaldē akceptēts tieši pirms gada, taču no Cramo rīkotājdirektora Ulda Rungēvica teiktā skaidri noprotams, ka uzņēmums nevēlas viens investēt milzu līdzekļus ceļa izveidei: "Ielas vai ceļu izbūve ir nepieciešama visai Rīgai. Bet te grib, lai kāds izbūvē ceļu, nodod pilsētai, un visi to lietos." Viņš piekrīt, ka Jaunpils iela nav piemērota smagā transporta kustībai, taču uzsver, ka tā ir vienīgā pieeja nomas punktam. Piebrauktuvi no Ventspils ielas puses uzņēmums vairs nevar izmantot, jo viņu nomāto zemes gabalu īpašnieki atdalīja. Tieši tāpēc no Jaunpils ielas puses dzelzsbetona žogā ir izņemti daži paneļi, izveidoti vārti, un šo ceļu izmanto firmas klienti.
"Uzņēmumā strādā 150 cilvēku. To tagad aizklapēt ciet un visus atlaist?!" ar pretjautājumu pret iedzīvotāju pretenzijām vēršas U.Rungēvics. "Tad, kad mums aizliegs braukt, meklēsim citu ceļu," viņš piebilst.
Lai arī satiksmes departaments atzīst, ka ar granti klātā Jaunpils iela nav piemērota kravu transportam un savulaik ir izvirzījis prasību par jauna pievedceļa izbūvi, tas neko lietas labā darīt negrasās. Departamenta satiksmes organizēšanas un kustības drošības nodaļas vadītājs Tālivaldis Vectirāns norāda, ka ceļa zīmes, kas aizliegtu kravas automobiļiem braukt, uzstādīšana situāciju neuzlabotu, jo satiksmes noteikumi paredz, ka šīs zīmes darbība neattiecas uz transportlīdzekļiem, kuri nogādā vai brauc saņemt kravu. Taču, lai savestu kārtībā Jaunpils ielu, nepieciešams to pilnībā pārbūvēt, izbūvējot arī asfaltbetona segumu un gājēju ietves, taču naudas tam nav. "Atbilstoši šā gada budžetā piešķirtajam finansējumam satiksmes jomā 26 ielām ir paredzēts atjaunot segumu, taču nebūs iespējams rekonstruēt nevienu rajona nozīmes ielu," saka departamenta tehniskās dokumentācijas nodaļas vadītājs Kārlis Balodis.
Ies uz tiesu
Visvairāk iedzīvotāji sašutuši, ka uzņēmumam, sākot darbību, netika
uzlikts par pienākumu parūpēties vai nu par šā ceļa paplašināšanu, vai
par jauna izbūvi. Atbildīgās institūcijas jau no sākuma vēla vainu cita
uz citu — satiksmes departaments norādīja, ka neizdod atļaujas veidot
nomas punktus vai būvēt ēkas, savukārt attīstības departaments teica,
ka neatbild par ceļiem, zīmju uzstādīšanas vai novietošanas kontroli,
turklāt jau agrāk šī teritorija izmantota kā kravas automobiļu un to
piekabju stāvvieta.
"Tas, ka te ir korupcija apakšā, pat ezītim ir skaidrs," saka J.Misa. Viņš ir gatavs vērsties tiesā, lai ar tās palīdzību panāktu iedzīvotāju tiesību ievērošanu.